“Paldies cilvēkiem, kuri mani iedrošināja šo uzrakstīt, jo acīmredzami, ka Bauskas slimnīca nav ne tik tuvu ar skaisto un pozitīvo, kā to slavē…..ir ļoti daudz, patiešām daudz stāsti par skumīgo un negatīvo saskarsmē ar slimnīcu….bet daudzi noklusē un nevēršas nekur tālāk, jo neredz jēgu….” savu stāstu sāk Aleksandra.

Vēlos ar šo savu skumjo stāstu izteikt skaļi sociālajos tīklos, ceru, ka kādam tas palīdzēs pieņemt pareizo lēmumu īstajā brīdī un īstajā laikā un neuzticēties ārstiem, kuri apgalvo, ka viss ir labi, bet ir redzams pretējais, lai saprastu, ka jāmeklē palīdzība kur citur, lai izglābtu dzīvību….. Mēs savu vecvectēvu neizglābām, jo uzticējāmies Bauskas slimnīcas ”Aprūpes, terapijas nodaļas” ārstējošajam ārstam Tatjanai Kangarei, pa vēlu noreaģējām…ka jau neko nevarēja glābt….zaudējums ir neaptverami sāpīgs….

Stāsts ir par manu vecvectēvu, kurš devās mūžībā šā gada 25.oktobrī. Oktobra sākumā opis sūdzējās par sliktu pašsajūtu, veica izmeklējumus, kas uzrādīja, ka sirdī krājas šķidrums. Sazinoties ar Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas nodaļas ārstu, sacīja, ka analīzes nav tik sliktas, stacionēt uz Stradiņu slimnīcu nav nepieciešams, bet pietiek stacionēt uz tuvāko reģiona slimnīcu, lai veiktu sistēmas kursa terapiju, mazinātu tūsku un izdzītu lieko šķidrumu. Tādēļ 6.oktobrī ”Bauskas slimnīcā” tika stacionēts opis, kur nozīmēja ārstēšanās kursu. Opja ārstējošais ārsts bija daktere Tatjana Kangare. Stacionējoties slimnīcā, opis bija dzīvespriecīgs, spēja runāt, patstāvīgi ēst un staigāt, daudz jokojās, patstāvīgi apmeklēja tualeti.

13.oktobrī tika veiktas atkārtotas analīzes, kurās bija uzlabojumi, no Dr. Kangares teiktā, bet tomēr ne tik labas, lai izrakstītu no slimnīcas un līdz nedēļas beigām vēl bija jāārstējas. Tomēr ārste pacientu neizraksta no stacionāra arī nedēļas beigās, par cik tūska nav mazinājusies, vēl jāpaliek slimnīcā līdz 23.oktobrim un tad varēs iespējams doties mājās.

Laika periodā no 6. līdz 13.oktobrim opja stāvoklis acīmredzami uzlabojās, bet pēc 13.oktobra tas sāka pasliktināties, opis nejutās labi, sacīdams, ka pēc zāļu izdzeršanas jūtas sliktāk. Komunikācija ar Dr. Kangari bija tuvu nullei, jo ne opim, ne meitai, netika īsti nekas izskaidrots par ārstēšanu un neiedziļinājās meitas teiktajā…tikai nemitīgi apgalvoja un norādīja uz pacienta vecumu, viņa kaitēm…. Piektdien, (17.10.) jau mērs bija pilns, kad meita jautāja – cik ilgi tiks liktas vēl sistēmas un dotas urīnu dzenošās zāles, ka tēvam paliek slikti pēc medikamentu lietošanas – uz ko Dr. Kangare atbildēja, – tiks pārskatīts medikamentu devas un lietošana – bet vai tika noņemtas, nevaram apgalvot, jo opis sacīja, ka tāpat pēc zāļu izdzeršanas kļūstot slikti. Kangarei sakot, ka opis paliek švakāks nekā, kad ievietoja stacionārā, viņa atbilde bija, ka ārstēšana esot atbilstoša, uzlabojumi ir redzami un jāturpina ārstēšana līdz 23. oktobrim. Pēc sarunas ar ārstu, kurš apgalvo, ka analīzes ir uzlabojušās, ne mirkli nešaubies, bet uzticies ārstam un paļaujies, un pat iedomāties nevarēja pretējo. Un katru dienu opim tika dotas miega zāles, meita palūdza ārstu, lai noņem miega zāles, bet nākamajā dienā tās atkal tika iedotas, jo vectēvs visu laiku bija miegains un pats sacīja, ka iedotas miegazāles, jo nevarējis aizmigt.

Opi ģimene apciemoja katru dienu, un 21. oktobrī pēcpusdienā bija acīmredzami, ka veselības stāvoklis nu jau ir tik slikts, ka pats bija atteicies no ēdamā un nevarēja piecelties patstāvīgi no gultas, sakot, ka galīgi nav spēka, tas bija signāls – STOP! Vairs ilgāk nevar ļaut atrasties ”Bauskas Slimnīcā”, jo pēc 13. oktobra NETIKA VEIKTI NEVIENI IZMEKLĒJUMI, NETIKA VEIKTAS ATKĀRTOTAS ANALĪZES, tikai zāles un joprojām sistēmas, neveicot atkārtotas analīzes, lai redzētu patieso veselības stāvokli un, iespējams, IZLEMT medikamentu maiņu…., bet par cik jau bija vakars, nesatiekot ārstējošo ārstu, nogaidījām nākamo dienu, lai brauktu pakaļ opim. Ierodoties nākamajā dienā – 22. oktobrī slimnīcā, ir pavisam slikti, opis jau bija pieslēgts pie sistēmām un elpošanas aparāta, meitai paziņo, ka tēvs ir KOMĀ, un piedāvā zāles, lai nomierinātos. Ārsts apgalvo, ka pēc tualetes apmeklējuma opis esot palicis apātisks un saļimis. NEVIENS, PILNĪGI NEVIENS NO ĀRSTIEM nepiezvanīja meitai un nepaziņoja, ka tēva veselības stāvoklis ir KRITISKS, līdz pati neieradās slimnīcā. Jautājums – kā varēja pēc tualetes apmeklējuma palikt slikti, ja opis vairs no gultas necēlās pēdējās dienas……iespējams jau palika slikti naktī, jo iepriekšējā vakarā, kad bija ciemos mazmeita, opis elpoja smagi…..

Meita, neklausot ārstu ieteikumos, ka šādu pacientu kritiskā stāvoklī nedrīkst pārvietot, tomēr uzstāja uz savu, ka tēvu jāpārved, tika nolemts vest uz Jelgavas slimnīcu, bet, kā ārsti noteica, uz meitas atbildību….

Jau Jelgavas slimnīcā tajā pašā dienā, 22.oktobrī, OPIM TIKA VEIKTI VISI IZMEKLĒJUMI UN ANALĪZES, kur tika konstatēts plaušu karsonis, plaušās skābe, kritisks cukura diabēts…. Ārsti konstatēja, ka pacienta veselība ir ”izpumpēta” ar medikamentu palīdzību un ka pacients ir izsīcis sauss ar urīnu dzenošajiem medikamentiem, kā arī Bauskas slimnīcā nebija veikta higiēniskā aprūpe. Vectēvam tika sniegta visa nepieciešamā palīdzība, ko varēja izdarīt un bija nogaidīšanas laiks Intensīvajā nodaļā, bet 25.oktobrī agrā rītā ap plkst. 5 vectēva sirsniņa pārstāja pukstēt…. Nespējām glābt, viss jau bija ”ielaists”….

!!!Divu nedēļu laikā no smaidīga, pastāvīgi staigājoša cilvēka Bauskas slimnīcā “izārstēja” līdz KOMAI!!! Sāpīgākais ir tas, ka ārstējošais ārsts Kangare apgalvoja, ka viss ir labi un nevienā brīdī nedomājām, ka varētu būt pretēji ārsta teiktajam.

Uzrakstot rakstisku sūdzību 22.oktobrī Bauskas slimnīcas administrācijai, 3.nedēļas nebija atbilde, līdz brīdī, kad sociālajos tīklos (Facebook) Bauskas slimnīcas vadītāja Margarita Espermane spodrināja slimnīcas reputāciju ar pozitīvo publikāciju, es atstāju sliktu atsauksmi – vai izskata iesniegtās sūdzības, pēc kā tieši tajā dienas pēcpusdienā (10.11.2025.) saņēmām atbildi, kurā, iespējams, nemaz netika nekas izvērtēts…. Jo atbilde bija –”atvainojamies par sagādātajām neērtībām” – ”ar Dr. Kangari tika veiktas pārrunas, un turpmāk tiks veikta pastiprināta uzmanība.” Trīs nedēļu laikā neviens no Bauskas slimnīcas administrācijas nesazinājās, lai noskaidrotu notiekošā apstākļus un uzklausītu.

Pēc šī notikuma komunicējot ar citiem, saņēmām ļoti daudz negatīvu atsauksmju par dakteri Kangari, kura arī citiem pacientiem nav sniegusi pareizi ārstējošo kursu, un par mutiskām sūdzībām tālāk nav neko rakstījuši, bet tuvinieki ir samierinājušies…. Un tajā pašā diena 22.oktobrī, mūs arī mudināja uzrakstīt sūdzību nodaļas vadītājs, tāpēc mūsu ģimene nevēlas par to klusēt, jo esam zaudējuši sev tuvu cilvēku, nepareizas ārstēšanas dēļ, tāpēc ārstējošiem ārstiem ir jābūt atbildīgiem un jāsniedz palīdzība vai pacients ir jauns vai vecs, jebkurā no abiem gadījumiem jābūt ieinteresētam ārstēt, pretējā gadījumā, ārsts nevar atrasties savā amatā. Un vēlāk jau meklējot informāciju internetā, atradām rakstu – ”Nacionālais veselības dienests izbeidz līgumu ar Pļaviņu ģimenes ārsti Tatjanu Kangari, un pie viņas reģistrētie pacienti aicināti izvēlēties citu ārstu. Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga informēja, ka līgums pārtraukts, pamatojoties uz saņemtajiem Veselības inspekcijas lēmumiem par konstatētajiem pārkāpumiem ģimenes ārstes darbībā.”

Mans vecvectēvs vēl varēja nodzīvot pāris laimīgus gadus, ja būtu pareiza ārstēšana un nozīmēti izmeklējumi, lai redzētu patieso veselības stāvokli…..Bet tagad ir palicis liels tukšums un sēras…..un pie Ziemassvētku galda, galda galā būs tukšums, kur parasti bija viņa mīļākā vieta…., piebilst mazmazmeita.

Pēc sūdzības publiskošanas sarosījusies arī pati Bauskas slimnīca, uz pārbaudes laiku atstādinot ārsti. Par to var lasīt ŠEIT.