Kā ziņo jelgavnieks un Eiropas Bīstamu Vētru Laboratorijas novērotājs Martins Bergšteins, trešdienas vakarā dažas sekundes pēc pulksten 21 Jelgavas debesīs bijis spožs uzliesmojums, un šoreiz tas bijis brangs meteors jeb ļoti spoža “krītošā zvaigzne”.

Šis nebūt nav pirmais gadījums, kad Jelgavā novērots meteorīts. Pēdējā pusgada laikā tas noticis jau vairākkārt.

Starpplanētu telpā kustas nelieli debess ķermeņi meteoroīdi. Tie izmēru ziņā ir lielāki nekā kosmiskie putekļi, bet mazāki par asteroīdiem un komētām. Tādiem, saduroties ar Zemi, piemīt liela kinētiskā enerģija. Iekļūstot atmosfērā, tie jonizējas un iztvaiko, radot spoža meteora vai pat bolīda – uguns bumbas – parādību. Mazāki meteoroīdi pilnībā iztvaiko atmosfērā, taču lielākie – atkarībā no uzbūves un izmēriem – var nokrist uz Zemes. Ja meteorīds iekļūst Zemes atmosfērā, redzam to kā krītošu zvaigzni – meteoru. Ja šis objekts nesadeg atmosfērā, bet nokrīt uz Zemes vai citas planētas, to saucam par meteorītu. Lielākā daļa meteorītu ir vecāki nekā Zeme. 

.