4. jūlijs Latvijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Pirms 84 gadiem – 1941. gada 4. jūlijā – pēc nacistu okupācijas varas pavēles tika nodedzināta Rīgas Lielā horālā sinagoga Emīlijas Benjamiņas ielā un vēl četri citi galvaspilsētas ebreju dievnami.

Pie memoriāls ebreju genocīda upuriem Emīlijas Benjamiņas ielā Rīgā valsts amatpersonas piektdien piedalīsies ziedu nolikšanas ceremonijā. Pulksten 12 tajā piedalīsies un uzrunās klātesošos Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Rīgā notiks holokaustā cietušo ebreju piemiņas gājiens.

Savukārt Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs un biedrība “Šamir” pulksten 10 rīkos ikgadējo piemiņas pasākumu “Dzīvo gājiens” pa bijušā Rīgas geto ielām un aicina ikvienu iedzīvotāju un pilsētas viesi pievienoties, lai godinātu holokausta upuru piemiņu.

Pasākums sāksies Vecajā Ebreju kapsētā, Valērijas Seiles un Ebreju ielas krustojumā, pretī Transporta un sakaru institūtam. Gājiens norisināsies pa bijušā Rīgas geto ielām un noslēgsies pie Rīgas Horālās sinagogas memoriāla Emīlijas Benjamiņas un Dzirnavu ielas krustojumā.

Šogad pasākumā uzstāsies goda viesi, tostarp pārstāvji no organizācijas “European March of the Living”, rīdziniece un dziedātāja Aelita, Latvijas ebreju Izraēlā asociācijas priekšsēdētājs Rami Gals, kā arī Latvijas valsts iestāžu pārstāvji.

Pēc rabīna Menahema Barkahana iniciatīvas Latvijā 2010. gadā notika pirmais “Dzīvo gājiens”. Gājiena mērķis ir ne tikai pieminēt holokaustā bojāgājušos, bet arī saglabāt Latvijas ebreju kopienas vēstures liecības, stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt savstarpējo sapratni un solidaritāti.

Holokausts Latvijā aizsākās līdz ar pirmajām nacistiskās Vācijas okupācijas dienām un turpinājās līdz Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā. Šajā laikā mūsu valstī gāja bojā līdz 70 000 vietējo ebreju, kā arī lielākā daļa no uz Latviju atvestajiem Rietumeiropas ebrejiem.