Vēl Lieldienu svētdienā, 20. aprīlī, pāvests parādījās uz Svētā Pētera bazilikas balkona Vatikānā. Viņš sveica ticīgos, taču vājās veselības dēļ tradicionālo uzrunu “Urbi et orbi” (“Pilsētai un pasaulei”) pats nenolasīja.

“Brāļi un māsas, priecīgas Lieldienas!” sacīja pāvests tūkstošiem cilvēku, kas bija sapulcējušies Svētā Pētera laukumā. “Viva il Papa!” (Lai dzīvo pāvests – itāļu val.), viņam atbildēja pūlis Lieldienās.

88 gadus vecais pāvests, kurš turpināja atvesoļošanos no abpusējas pneimonijas, uzrunu “Urbi et Orbi” lūdza nolasīt liturģisko svinību biroja vadītājam arhibīskapam Djego Ravelli.

Jau vēstīts, ka Francisks nonāca slimnīcā šī gada 14. februārī ar elpošanas grūtībām. Pēc ilgstošas ārstēšanās viņš no slimnīcas tika izrakstīts 23. marta, taču viņa veselības stāvoklis bija trausls.

Viņa ārsti bija likuši divus mēnešus atpūsties, taču pāvests šajā laikā gan tikās ar Lielbritānijas karali Čārlzu III un viņa sievu Kamillu, gan apmeklējis Santa Marija Madžores baziliku Romā, gan arī sveica ticīgos Pūpolsvētdiena.

Saskaņā ar katoļu baznīcas tradīciju, pēc pāvesta nāves katoļu baznīcas vadīšanas ikdienas darbus pārņem Kardinālu kolēģija, bet tā nedrīkst pieņemt nekādus tālejošus lēmumus. Kardinālu kolēģija nevar mainīt iepriekšējā pāvesta pieņemtos lēmumus, ne arī nākamā pāvesta ievēlēšanas kārtību. Sēru ceremonija pēc pāvesta nāves ilgst deviņas dienas. Trīs dienas pāvesta mirstīgās atliekas parasti atrodas katafalkā Svētā Pētera bazilikā, lai no viņa varētu atvadīties ticīgie. Jauna pāvesta ievēlēšana notiek ne ātrāk par 15 dienām un ne vēlāk par 20 dienām pēc pāvesta nāves.