Scenogrāfijas autore Laura Ikerte neslēpj, ka darbs pie šī projekta sācies ar patiesu iedvesmu. ”Uzaicinājums veidot scenogrāfiju koncertiem manī vispirms radīja milzīgu sajūsmu par Latvijas mazo dejotāju satikšanos mūsu pilsētā – Bauskā,” atzīst māksliniece. Viņas redzējumā svētku vizuālais tēls ir cieši savīts ar mūsu novadnieka Viļa Plūdoņa dzejas pasauli: ”Jau pirms vairākiem gadiem biju radījusi Saules zaķu tēlu, iedvesmojoties no visiem tik labi zināmā ”Zaķīšu pirtiņas” stāsta, un šķita ļoti simboliski, ka arī šoreiz Bauskā satiksies zelta saules zaķu motīvs, Plūdoņa dzeja un bērnu gaišums.”

Māksliniece vēlējās radīt vidi, kas nav tikai fons, bet gan aktīva telpas daļa. Tā radās ideja par atspīdumiem un vieglu kustību, kur centrālo vietu ieņem ažūri balti spēļu kluči. Autores vārdiem runājot, tie ”simbolizē iespēju turpināt spēlēties, būvēt savas sapņu pilis un veidot savu nākotni”. Viņai bija būtiski, lai scenogrāfija ”elpo kopā ar dejotājiem” un nezaudē vieglumu. Iedvesma nākusi no vairākiem ļoti dzīviem un personiskiem avotiem – bērnu emocijām, Plūdoņa dzejas tēlainības un latviskās ornamentikas ritma.

Festivāla norise plānota četrās dažādās pilsētas vietās, un katrai no tām māksliniece ir paredzējusi savu īpašo noskaņu: ”Kaut kur mirguļos saules zaķi, kaut kur ”salidos putni”, vēl citur simboliski savīsies raksti un formas. Tas viss kalpo vienai lielai domai par cilvēkiem, kuri satiekas vienā ritmā, dejā un sapratnē. Arī tautastērpu krāsainība un rakstu bagātība bija nozīmīgs iedvesmas avots scenogrāfijas vizuālajai valodai.”

Šāda vēriena īstenošana ir saspringts process, jo lielākā daļa dekorāciju pilsētā jāuzbur faktiski vienā naktī. Tas ir iespējams, pateicoties Bauskas Jauniešu centra darbiniekiem, kurus Laura dēvē par ”īstiem burvjiem”, un pašvaldības atbalstam, kas ļauj materiāltehnisko bāzi izmantot arvien jaunās, radošās kombinācijās. Tas viss kopā kļūst par papildinājumu mūzikai, dejai, jaunībai un mūsu vēsturei.

Lai vizuālais stāsts būtu pilnīgs, scenogrāfijas rotaļīgumu papildina mākslinieka Gata Zotova radītā svētku identitāte, skaidro Bauskas novada pašvaldībā. Viņš dizaina pamatā izvēlējies stingru ģeometrisku kārtību – apli, kas ritmiski sadalīts joslās. Gatis skaidro, ka nekas šajā dizainā nav nejaušs: ”Dejotāju tērpu izliekumi, roku un kāju līnijas ir ņemtas tieši no šī pamatapļa joslām”. Šī sistēma nodrošina, ka svētku tēls izskatās harmoniski jebkurā formātā, un, lai gan noteikumi ir stingri, tie neierobežo – tēli var brīvi mainīt deju soļus, joprojām paliekot kā ”viena ģimene”. No tiem pašiem apļa gabaliņiem un lokiem ir saliktas arī krāsainās vītnes un raksti, kas izmantoti afišās un rotājumos.

Noslēgumā Laura Ikerte aicina ikvienu skatītāju ne tikai vērot priekšnesumus, bet arī mēģināt notvert to īpašo sajūtu, kas veidojas starp bērniem, kustību un telpu. ”Scenogrāfijā būs daudz simbolisku detaļu – gaismas atspīdumi, saules zaķi, rakstu motīvi, kustībā savijušās formas. Vēlētos, lai skatītāji sajūt, ka šis nav tikai koncerts, bet stāsts par bērnību, sapņiem, latvisko identitāti un spēju būt kopā vienā ritmā,” rezumē māksliniece.