Maijā veiktajā  ”Norstat Latvija” aptaujā, ko pasūtījis apdrošinātājs ”BTA”, secināts, ka 35% iedzīvotāju vairs neatbild uz zvaniem no svešiem numuriem, lai nebūtu jāielaižas diskusijās ar svešiniekiem, kas, visbiežāk, ir telefonkrāpnieki. Viskategoriskākie ir jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem – šajā vecuma grupā uz nepazīstamiem numuriem nereaģē 42% respondentu.

Tajā pašā laikā 58% respondentu norādījuši, ka viņi atbild uz telefona zvaniem no nepazīstamiem numuriem, taču neuzticas nevienam svešiniekam, pat ja tie uzdodas par policijas vai bankas darbiniekiem. Pārējie ir pielaidīgāki un prasa zvanītājam pierādīt identitāti, bet vēl daļa paļaujas uz intuīciju.

”Izskaidrojums gaužām vienkāršs – sabiedrībā informētības līmenis krietni aug, cilvēkiem ir izveidojusies bijība pret krāpniekiem. Pēdējās tendences ir tādas, ka lielākā dala ir un paliek nemainīgi ar viltus zvaniem. Redzam nemainīgi viltus ziņas, e-pasti, vikšķerēšanas gadījumi, un šīs tendences  – aizvien pieaugošā apjomā.” Raivo Ginters ”BTA” kiberrisku speciālists.

Policijas apkopotā infornmācija par šī gada pirmajiem sešiem mēnešiem liecina, ka telefonkrāpnieki arvien darbojas ļoti naski. Pirmajā vietā – tā sauktie šoka zvani. Krāpnieki izliekas par upura radiniekiem, kas nonākuši ārkārtas situācijā un steidzami nepieciešama nauda. Šādā veidā pirmajā pusgadā  izkrāpti 2,7 miljoni eiro.

Kā nākamā metode ir izlikšanās par oficiālu iestāžu darbiniekiem: mobilajiem operatoriem, policiju, kredītiestādēm un citiem. Kopumā pirmajā pusgadā telefonkrāpnieku guvums ir vismaz pieci miljoni eiro. Visticamāk, krietni lielāks, jo policijā daudzi apkrāptie nemaz nevēršas, jo ir kauns.

Tā sauktā raudošā sieviete aizvien ir ”topā”, krāpnieki nemēģina personalizēt masveida uzbrukumus, lai gan teorētiski to varētu darīt ar mākslīgā intelekta rīkiem, taču tas ir pārāk dārgi un ķēpīgi.

”Šie krāpnieki zvana tūkstošiem cilvēku dienā, katram izdarīt šo ir pārāk dārgi, labāk šaut ar vienu balsi, viena tā pati sieviete zvana visiem pēc kārtas. Viens trāpīsies, ar to nopelnīs naudu visai dienai. Modrību zaudēt nedrīkst – viena lieta, ka krāpnieki zvana no acīm redzami aizdomīgiem numuriem, taču viltīgākie izmanto metodes, kas var pārsteigt nesagatavotu,” Elviss Strazdiņš, Tehnoloģiju entuziasts

Strazdiņš norāda, ka pēc numura nevar atpazīt, vai zvana krāpnieks. Tikpat labi numuras var tikt mainīts.

”Tikpat labi var būt samainīts numurs – ”Swedbank”, ”Tele2″, jebkas! To informāciju var mainīt. To sauc par caller ID spoofing, tāpēc nekad nevajag uzticēties,” vērš uzmanību Strazdiņš.

Eksperti atzīst, ka starp apkrāptajiem dominē krievvalodīgie, kas biežāk uzķeras uz krāpnieku shēmām, jo arī noziedznieki visbiežāk runā tieši krieviski un ir no postpadomju valstīm, kur izvietoti krāpnieku zvanu centri.