Iniciatīvas autors Normunds Beverins skaidro, ka šobrīd atļautais kravas automašīnu braukšanas ātrums līdz 90 kilometriem stundā uz Latvijas valsts nozīmes divvirzienu autoceļiem neatbilstot ceļu infrastruktūras kvalitātei un būtiski palielino ceļu satiksmes negadījumu smagumu. “Smagajiem transportlīdzekļiem ir garš bremzēšanas ceļš, un sadursmēs ar vieglo transportu sekas bieži ir letālas. Latvijas ceļu tehniskais stāvoklis, šaurie profili un apdzīšanas iespēju trūkums rada augstu risku gan profesionālajiem šoferiem, gan citiem satiksmes dalībniekiem,” tā N.Beverins.

Iniciatīvas ierosinātājs aicina noteikt smagajam kravas transportam (virs 12 tonnām) maksimālo atļauto ātrumu ne lielāku par 70 kilometriem stundā uz divvirzienu valsts autoceļiem, kas neatbilst 2+2 joslu vai automaģistrāles standartam. Tāpat aicinām izvērtēt diferencētu ātruma regulējumu atkarībā no ceļa seguma kvalitātes un stiprināt kontroli pār smagā transporta ātruma ievērošanu.

Viņš uzsver, ka citās Eiropas valstīs uz līdzīga tipa ceļiem smagajam transportam ir zemāki ātruma ierobežojumi, kas uzlabo satiksmes drošību un samazina bojāgājušo skaitu. Kā izpētīja portāls Jelgavniekiem.lv, tiešām lielākajā daļā Eiropas valstu uz divvirziena ceļiem braukšanas ātrumas kravas transportam ir zemāk nekā Latvijā. Pie 90 kilometriem stundā bez mūsu valsts pieturas vēl tikai Igaunija, bet pārējās tas svārtās no 60 līdz 80 kilometriem stundā. Piemēram, Vācijā uz ceļiem, kuri definēti kā Landstraße (ceļš ar divvirzienu kustību un vienu joslu katrā virzienā) kravas automašīnas nedrīkst braukt ātrāk par 60 kilometriem stundā.

Ekspertu viedokļi Latvijā par šo jautājumu dalās divās izteiktās nometnēs – vieni uzsver fiziku (mazāks ātrums, tātad mazāks trieciena spēks), bet otri – satiksmes psiholoģiju un plūsmu (vienāds ātrums, tātad mazāk apdzīšanu). Jāpiebilst, ka pēdējās izmaiņas tika Ceļu satiksmes noteikumos tika veiktas 2024.gadā, palielinot atļauto braukšanas ātrumu kravas auto līdz 90 kilometriem stundā, lai izlīdzinātu plūsmu. Plūsmas izlīdzināšanas piekritēji ir gan “Latvijas Valsts ceļi” sepciālisti, gan autoinženieri, jo nevienāds braukšanas ātrums kravas un vieglajiem transporta līdzekļiem veidojot nemitīgu vēlme apdzīt, kas savukārt ir viens no bīstamākajiem manevriem uz divvirziena ceļiem (frontālās sadursmes risks). Tam piekrīt Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un raidījuma “Zebra” veidotājs Pauls Timrots.

Savukārt daži Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki un drošības audita veicēji uuzsver fizikālos riskus, kas pieaug līdz ar ātrumu – 40 tonnas smagam auto pie 90 kilometriem stundā bremzēšanas ceļš ir ievērojami garāks nekā pie 80 kilometriem stundā, un avārijas situācijā tas var būt izšķiroši, turklāt būtiski palielinās arī kinētiskā enerģija pieaug kvadrātiski. Ātruma pieaugums par 10 km/h rada nesamērīgi lielāku postījumu sadursmes brīdī. Eksperti norāda arī uz būtisku atšķirību starp Latviju un Rietumeiropu: Vācijā vai Polijā uz šauriem ceļiem limits bieži ir zemāks (60-70 km/h), jo tur ir alternatīva – automaģistrāles, kur fūres brauc ātri un droši. Latvijā šādas alternatīvas nav – tranzīts iet pa tiem pašiem divvirziena ceļiem, kur brauc vietējie iedzīvotāji, velosipēdisti un traktori.

Lielākā daļa satiksmes plānošanas ekspertu Latvijā šobrīd uzskata, ka vienkārša ātruma samazināšana kravas auto (atgriešanās pie 80 km/h), nemainot vieglo auto ātrumu, drošību neuzlabotu, jo tas atkal palielinātu bīstamo apdzīšanu skaitu, tādēļ uzlabojums iespējams tikai divos scenārijos: samazināt braukšanas ātrumu līdz 80 km/h visiem, tostarp vieglajām automašīnām vai infrastruktūras izbūve, ātrgaitas ceļus veidojot ar atdalītām joslām, kur apdzīšana nav saistīta ar iebraukšanu pretējā joslā.