Pirmdien, 4. augustā, Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS), lai uzklausītu informāciju par stipro lietusgāžu radītajiem postījumiem lauksaimniecības nozarei un pārrunātu veidus, kā palielināt nozares noturību pret klimatisko apstākļu negatīvo ietekmi.

Amatpersonas apsprieda arī Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Savienības daudzgadu budžetam 2028.-2034. gadam.

Tikšanās laikā Valsts prezidents uzklausīja zemkopības ministra sniegto informāciju par laikapstākļu radītajiem postījumu apmēriem, kā arī apsprieda īstenojamos pasākumus situācijas stabilizēšanai.

Apspriežot Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Savienības daudzgadu budžetam, Valsts prezidents pauda viedokli, ka zemkopības ministram kopā ar valdību un nozari pārstāvošajām organizācijām ir aktīvi jāaizstāv Latvijas lauksaimnieku intereses.

Amatpersonas pārrunāja arī piekrastes zvejas aktuālos jautājumus.

Krauze jau pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka Lietavu skartajās teritorijās ir jāizsludina ārkārtējā situācija, vēstīja aģentūra LETA.

Zemkopības ministrijā (ZM) piektdien informēja, ka ilgstošo lietavu dēļ situācija atsevišķās teritorijās arvien pasliktinās un nav iespējams veikt lauksaimniecības darbus. Ņemot vērā izaicinājumus, kuri šobrīd ietekmē lauksaimniekus, Krauzes ieskatā lietavu skartajās teritorijās nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju.

Krauze aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā to, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atrodas atvaļinājumā, viņš nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju pārrunājis premjeres birojā.

Viņš norādīja, ka ZM pirms divām nedēļām izstrādāja informatīvo ziņojumu par šī gada nelabvēlīgo laikapstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarē, bet tajā nav uzsvērta ārkārtējās situācijas nepieciešamība, jo “pirms divām nedēļām situācija nebija tik kritiska”.

Paredzēts, ka informatīvais ziņojums tiks papildināts un to varētu skatīt valdībā.

“Apmeklējot saimniecības un pārrunājot situāciju ar pašvaldību pārstāvjiem, jāsecina, ka šis gads dažos reģionos būs ļoti smags. Ilgstošo lietavu dēļ zeme ir pārmitra vai pilnībā zem ūdens, kultūras pūst, izplatās slimības un vietām lauku kopšana ir neiespējama,” akcentē ministrs, piebilstot, ka laika apstākļi nerada problēmas tikai Latgalē un Vidzemē, bet arī Sēlijā, Kurzemē un Zemgalē, kur sējumi stāv ūdenī.

Viņš norāda, ka ir sākusies ražas novākšanas sezona, bet traktori grimst tīrumos, apgrūtinot gan kulšanu, gan pļaušanu, piebilstot, ka situācija saimniecībās kļuvusi kritiska.

Ministrijā uzsver, ka ilgstošais lietus ir ietekmējis arī autoceļu kvalitāti, tostarp reģionālie ceļi, pa kuriem pārvietojas smagā tehnika, ir izskaloti un nedroši. Pat ja uz laukiem ir iespējams uzbraukt, lauksaimniekiem ir rūpīgi jāizvērtē, kā līdz tiem nokļūt.

Krauze akcentējis, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana uzlabos saimniecību situāciju un palīdzēs vieglāk pārvarēt šo krīzi. Tāpat viņa ieskatā, ņemot vērā pēdējo mēnešu laika apstākļus un turpmākās prognozes, ir svarīgi, lai Lauku atbalsta dienests (LAD), Valsts ieņēmumu dienests, AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum””, kredītiestādes un citas institūcijas cietušajiem lauksaimniekiem atliek maksājumus un nepiemēro soda sankcijas līgumsaistību vai regulējuma normu neizpildes dēļ.

Ministrija arī aicina lauksaimniekus turpināt LAD sniegt informāciju par nelabvēlīgo laika apstākļu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras.

ZM ir vērsusi Eiropas Komisijas uzmanību uz smago situāciju Latvijas lauksaimniecībā un aicinājusi pēc postījumu apkopošanas no Eiropas Savienības (ES) budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem radušos zaudējumus.