Ministrijā norādīja, ka likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu, ņemot vērā valdības rīcības plānā minēto uzdevumu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumus, kā arī Eiropas Savienības tiesas jaunāko spriedumu.

Vienlaikus ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) informēja kolēģus, ka Ekonomikas ministrija iesniegs Saeimā savus priekšlikumus likuma izmaiņām, aizstāvot uzņēmēju intereses.

Mazāk maksās par virsstundām

Izmaiņas paredz samazināt samaksu par virsstundu darbu. Ja patlaban likums paredz piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, tad ar grozījumiem to paredzēts noteikt 50% apmērā.

LM iepriekš skaidroja, ka darba devējus un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas ir norādījušas uz Darba likumā noteikto virsstundu apmaksas apmēru salīdzinājumā ar citām valstīm, jo īpaši Lietuvu un Igauniju, proti, Latvijā tas ir pārāk augsts un negatīvi ietekmē gan konkurētspēju, gan arī darba devēju izdevumus, ja ir nepieciešams dažādu objektīvu apsvērumu dēļ veikt virsstundu darbu.

Tāpat norādīts, ka šāds virsstundu apmaksas apmērs var neveicināt patiesu darba stundu uzskaiti un atstāt ietekmi uz “aplokšņu” algām, kā arī ēnu ekonomiku.

Šīs izmaiņas atbalsta uzņēmēju organizācijas, tomēr LBAS pārstāve valdības sēdē norādīja, ka šis jautājums ir saistīts ar izdevumu samazināšanu, nevis ekonomikas izrāvienu. Viņa piebilda, ka tie, kas virsstundu darbu tagad neapmaksā 100% apmērā, to nedarīs arī 50% apmērā. LBAS pārstāve uzsvēra, ka virsstundas ir laiks, kas netiek pavadīts ar ģimeni. Arodbiedrību savienības ieskatā par piemaksas apmēru vajadzētu vienoties koplīgumā.

Nesaīsinās darba stundas

Likuma izmaiņu kontekstā tika vērtēts arī priekšlikums saīsināt darba nedēļu no piecām uz četrām dienām.

LM sadarbībā ar LBAS un LDDK, izvērtējot šī brīža situāciju, secināja, ka šobrīd viens no labākajiem risinājumiem ir tāds, kas sniedz iespēju darbiniekam ar darba devēju vienoties par elastīgāku darba laika organizēšanu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu un nesamazinot darbinieka darba samaksu.

Attiecīgi ar grozījumiem likumā plānots dot iespēju darbiniekam un darba devējam vienoties par darba dienas darba laika pagarināšanu par divām stundām (šobrīd – to var pagarināt tikai par vienu stundu). Līdz ar to likumprojekts paredz iespēju nedēļas 40 darba stundas nostrādāt četrās dienās.

Vienlaikus līdz ar likuma izmaiņām tiek piedāvāts regulēt, ka darba devējs un darbinieks var darba līgumā vienoties par četru dienu darba nedēļu, turklāt šāda vienošanās var tikt noslēgta gan uz noteiktu laiku, gan – pastāvīgi. Tomēr pusēm tiek saglabāta iespēja atkāpties no šādas darba laika organizēšanas metodes un atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā Latvijā pavisam bija 757 300 darbinieki.