Attiecīgās izmaiņas veiktas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, par kurām gala vārds būs jāsaka Saeimai.

Kāpēc palielina atbalstu?

Likuma izmaiņas sagatavoja Labklājības ministrija (LM), to pamatojot ar šā janvārī un februārī Latvijā novēroto zemo gaisa temperatūru, kas izraisīja būtisku apkures izdevumu un citu ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu pieaugumu.

“Šo faktoru rezultātā daudzas mājsaimniecības, jo īpaši ar zemākiem ienākumiem, saskaras ar ievērojami augstākiem komunālo pakalpojumu rēķiniem, radot papildu finansiālu slogu. Esošā mājokļa pabalsta aprēķina kārtība un tajā piemērotie koeficienti nenodrošina pietiekamu atbalstu mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem pie tik liela izmaksu pieauguma ziemas periodā, līdz ar to piešķirtais atbalsts vairākos gadījumos nav pietiekams, lai segtu paaugstinātos mājokļa uzturēšanas izdevumus,” secina ministrija.

Likuma grozījumi tika izstrādāti, lai palielinātu mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamos koeficientus šā gada ziemas periodā uz laiku no 1. janvāra līdz 30. aprīlim.

Kas mainīsies?

Ar grozījumiem likumā paredzēts mainīt mājokļa pabalsta aprēķina formulu:

• atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai un atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti koeficients tiek paaugstināts no 2,1 uz 2,5;
• mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, koeficients tiek paaugstināts no 1,7 uz 2;
• mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, koeficients tiek paaugstināts no 1,7 uz 2;
• pārējām mājsaimniecībām koeficients tiek paaugstināts no 1,3 uz 1,7.

Mājokļa pabalsta apmērs vidēji mēnesī palielināsies par 46,14 eiro – no 158,62 eiro līdz 204,77 eiro.

Prognozēts, ka šī atbalsta saņēmēju skaits vidēji mēnesī pieaugs aptuveni par 7572 personām – no 33 040 līdz 40 611 personām.

Kā darbosies atbalsts?

LM sagatavojusi skaidrojumu par izmaiņu ietekmi.

• Atsevišķi dzīvojošam pensionāram, kura vecuma pensija ir 450 eiro, ar saviem ienākumiem var segt izdevumus par mājokli 57,30 eiro, proti, mājokļa pabalsts personai pienākas gadījumā, ja komunālo rēķinu kopsumma mēnesī pārsniedz 57,30 eiro, piemēram, ja personai mēnesī izdevumi par mājokli būtu 100 eiro, tad 57,30 eiro persona nosegtu ar saviem ienākumiem un 42,70 eiro būtu mājokļa pabalsta apmērs, ko piešķirtu pašvaldības sociālais dienests. Ar palielinātu koeficientu uz 2,5 personai pēc komunālo maksājumu veikšanas citu vajadzību nodrošināšanai būs jāpaliek 467,50 eiro. Tā kā minētā summa ir lielāka par personas ienākumiem, mājokļa pabalsts personai segs visus ar mājokli saistītos izdevumus.
• Ģimenei, kura sastāv no divām personām ar invaliditāti, pēc komunālo rēķinu nomaksas ir jāpaliek 540,60 eiro citu vajadzību nodrošināšanai. Ja abas personas, piemēram, saņem invaliditātes pensiju 300 eiro apmērā un viņu kopējie ienākumi mēnesī būtu 600 eiro, tad ar spēkā esošajiem koeficientiem mājsaimniecība pati varētu maksāt par mājokļa izdevumiem 59,40 eiro, pārējos izdevumus segtu ar mājokļa pabalstu. Palielinot koeficientu uz 2, summa, kam jāpaliek mājsaimniecības rīcībā būs 636 eiro un, ņemot vērā to, ka minētā summa ir lielāka par mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, ar mājokļa pabalstu mājsaimniecībai segs visus ar mājokli saistītos izdevumus.
• Ģimenei, kura sastāv no divām darbaspējīgām personām un bērna, pie spēkā esošā koeficienta būtu jāpaliek 583,70 eiro citu vajadzību nodrošināšanai. Ja viens no vecākiem ģimenē būtu nodarbināts un saņemtu, piemēram, algu 800 eiro apmērā, tad ar spēkā esošo koeficientu mājsaimniecība par mājokli no saviem izdevumiem varētu nomaksāt 216,30 eiro. Palielinot koeficientu uz 1,7, summa, kurai jāpaliek pēc komunālo rēķinu nomaksas 763,30 eiro jeb no saviem ienākumiem mājsaimniecība varēs samaksāt mājokļa izdevumus 36,70 eiro apmērā, bet, ja komunālo maksājumu rēķinu kopsumma pārsniegs minēto summu, mājsaimniecība saņems mājokļa pabalstu. Piemēram, ja izdevumi par mājokli būtu 200 eiro mēnesī, tad mājsaimniecība mājokļa pabalstā saņemtu 163,30 eiro.

Arī Ukrainas civiliedzīvotāji saņems mājokļa pabalstu minētajā periodā ar paaugstinātiem koeficientiem.

2026. gada budžetā mājokļu pabalstam atvēlēti 52 890 600 eiro, bet ar izmaiņām šīs izmaksas sasniegs 58 598 824 eiro, tostarp valsts budžetā 21 013 953 eiro un pašvaldību budžetā 37 584 871 eiro.

Pret izmaiņām iestājās Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kura norādīja, ka Latvijā ir bijušas aukstākas ziemas un iedzīvotāju ienākumi zemāki. LDDK arī nav skaidrs, kā izmaiņas tiks attiecināts uz mājsaimniecībām, kuras kurināmo ir gādājušas jau iepriekšējā vasarā. Konfederācijā uzskata, ka labākais risinājums šādām īstermiņa maksājumu svārstībām ir “izstieptais maksājums”, kura ietvaros siltumapgādes uzņēmumi bez soda sankcijām ļauj iedzīvotājiem kārtot līdz nākamās apkures sezonas sākumam.

Pirms valdības ārkārtas sēdes Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izplatīja paziņojumu medijiem, kurā pausts aicinājums valdībai atlikt šī jautājuma skatīšanu, lai izvērtētu pašvaldību viedokli un ņemt vērā vietvaru priekšlikumus.

ZZS paziņojumā atsaucas uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aicinājumu valdību paredzēt lielāku finansējumu, lai administrētu un nodrošinātu mājokļa pabalstu izmaksu.

Šāds ZZS priekšlikums valdības pārstāvju vidū raisīja neizpratni. Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka LM bija laiks vērtēt un piedāvāt priekšlikumu. Viņa ieskatā, cilvēki vēls zināt, kāda būs pabalsta izmaksas kārtība.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka šī situācija prasa skaidrību, jo cilvēki rēķinās ar atbalstu.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atgādināja par “vienošanos”, ka LM piedāvās likuma izmaiņas.

“ZZS ministri bez saskaņošanas ar Finanšu ministriju, koalīciju un mani izgāja ar publiskiem paziņojumiem un radīja sajūtu, ka valdība un koalīcija ir vienojušās. Tagad ir jāatbild par saviem vārdiem un mums likuma izmaiņas ir jāskata,” uzsvēra premjerministre.

Siliņa atgādināja, ka koalīcija vienojusies nepiešķirt tā dēvēto “helikoptera naudu”.

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) rosināja valdību atbalstīt likuma izmaiņas, sūtīt to uz Saeimu, kur deputāti diskutētu un precizētu tehniskas detaļas.

Pēc stundu garām debatēm Ministru kabinets tomēr vienojās sūtīt likuma izmaiņas uz Saeimu.