Atbildot uz jautājumu par ekonomikas ministra pausto, ka opozīcijas piedāvājums valstij būtu pārāk dārgs, Kulbergs nepiekrita, sakot, ka ir veikti aprēķini un, viņaprāt, siltumapgādes uzņēmumu izmaksas lielā mērā ir fiksētas, savukārt šosezon pārdotais siltumenerģijas apjoms ir lielāks, kas palielina arī ieņēmumus.

Pēc Kulberga teiktā, provizoriskie aprēķini rāda, ka PVN samazinājuma ietekme uz budžetu būtu ap 10–10,5 miljoniem eiro. Deputāts apgalvoja, ka šo summu kompensētu “Rīgas siltuma” peļņa.

“Tas ir vienīgais risinājums, kas var palīdzēt tūlīt,” sacīja Kulbergs, uzsverot, ka PVN izmaiņas varētu piemērot ar atpakaļejošu datumu, veicot korekcijas par janvāri.

Viņš norādīja, ka citi atbalsta mehānismi, tostarp Ekonomikas ministrijas minētie vairāk nekā 50 miljoni eiro mājokļu pabalstiem, īstermiņā nepalīdzētu, jo to ieviešana prasītu laiku un birokrātiskas procedūras. “Ziema jau būs galā,” sacīja deputāts un uzsvēra, ka lielākā daļa cilvēku rēķinu par janvārī patērēto siltumenerģiju saņems 10. februārī, tādēļ situācija jāpaspēj risināt līdz tam.

Vienlaikus Kulbergs atzina, ka ar PVN samazinājumu nevarētu pilnībā palīdzēt visām mājsaimniecībām, piemēram, tiem, kas apkurei izmanto siltumsūkņus un elektrību. Šādās situācijās, viņaprāt, būtu jāizmanto citi atbalsta instrumenti.

Komentējot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) izteikumus, ka valstī šobrīd nav enerģētiskās krīzes un daudzi iedzīvotāji rēķinus maksā izlīdzinātajos maksājumos, Kulbergs pauda, ka realitāte daļai sabiedrības ir smaga.

Kā piemēru viņš minēja pensionārus, kuru rēķins janvārī, salīdzinot ar pagājušo gadu, varētu pieaugt par vairāk nekā 100 eiro.

PVN likuma grozījumi jau ir iesniegti Saeimā, un “Apvienotais saraksts” cer tos iekļaut tuvākās sēdes darba kārtībā.

Kulbergs aicināja deputātus neatkarīgi no piederības pozīcijai vai opozīcijai vērtēt priekšlikumu pēc tā ietekmes uz iedzīvotājiem.