Kā atklāj jelgavnieks, Eiropas Bīstamu Vētru Laboratorijas novērotājs Martins Bergšteins, ap pulksten 22 Zemi bija sasniegusi G4/KP8 jeb ļoti spēcīga ģeomagnētiskā vētra.

Atgādināsim, ka ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām. Visbiežāk ziemeļblāzmas var novērot pavasarī un rudenī, bet krietni retāk — ziemā un vasarā. Ziemeļblāzmas laikā īsā laikā izlādējas milzīgs enerģijas daudzums (vienā no 2007.gadā reģistrētajām ziemeļblāzmām izlādējās 5 x 10¹⁴ džoulu liela enerģija, kas ir aptuveni tikpat, cik 5,5 balles stiprā zemestrīcē).