Latvijā investīciju krāpšanas visbiežāk sākas internetā – sociālajos tīklos, ziņu portālu reklāmās krāpnieki mēdz izmantot Latvijā atpazīstamus vārdus, uzņēmumu nosaukumus un pat politiķu vai uzņēmēju attēlus.

Cilvēks pamana reklāmu, kurā melīgi apgalvots, ka kāda slavenība, politiķis, uzņēmējs, nopelnīja, piemēram, miljonu trīs mēnešos. Pēc klikšķa – reģistrācijas forma, zvans no ”konsultanta”, kurš sola palīdzēt spert pirmos soļus investīcijās. Viltus bilances, kurās it kā ieguldījumu summas aug, bet realitātē izņemt naudu nevar.

Oļegs Filatovs, VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks: ”Investīciju krāpšana ir ilgtermiņa, tā var ilgt pat gadiem! Krāpnieks investoru psiholoģiski ietekmē, māna, rāda grafikus un stāsta ziņas par ”labāku rītdienu”. Tiek ievilkts lamatās, investē, iztērē savu naudu, uzprasi visiem radiniekiem, sāc pārdot mašīnas, īpašumus, ņemt kredītus, investēt – tās summas bieži vien arī šādi var izaugt līdz miljoniem.”

Krāpnieki savas shēmas piesedz ar tā brīža karstākajiem tematiem: jau labu laiku viņi uzdodas par kriptovalūtu ekspertiem, vai piedāvā investēt mākslīgā intelekta neeksistējošos uzņēmumos vai akcijās.

Kibernoziegumu pētnieks Elviss Strazdiņš lēš, ka liela daļa sabiedrības jau zina par krāpnieku metodēm, uzdodoties par policistiem, drošības dienestu vai banku darbiniekiem – iebiedēšana vairs nav tik efektīva, turklāt pamatīgs trieciens noziedzniekiem bija telefonu zvanu centra likvidēšana Ukrainā, kurā darbojās arī 12 latviski runājošie noziedznieki, kas uzdevās par policistiem un pieprasīja cilvēkiem pieeju banku datiem.

Elviss Strazdiņš, kibernoziegumu pētnieks: ”Uz kādu brīdi bija zvanīšanas krāpšanas, vikšķerēšanas, pirmajā vietā, bet tagad jau no decembra otrās nedēļas populārākā ir investīciju krāpšana. Es domāju, ka tā tas arī visticamāk paliks. Cilvēki jau zina, ko drīkst, nedrīkst teikt pa telefonu, kur klikšķināt, bet tad, kad pasaka, ka var pelnīt 100% dienā ar ”investīcijām”, atslēdzas visas barjeras. Cilvēks gatavs atdot visu naudu.”

Pēc policijas aplēsēm, šā gada pirmajos 9 mēnešos no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti teju 19 miljoni eiro. Visticamāk, summas ir lielākas, jo daudzi par saviem zaudējumiem neziņo.

Oļegs Filatovs, VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks: ”Labs veids kā sevi pasargāt, nedaudz ar joku – sakiet, ka jums nav naudas. Ja piedāvā ņemt kredītu, informējiet, ka ir slikta kredītvēsture. Bet vienmēr atcerieties – piezvaniet savējiem, pirms to izdara krāpnieks un informējiet par viņu shēmām.”

Ja peļņa tiek solīta ātra, garantēta un bez riska – tā ir brīdinājuma zīme. Speciālisti aicina: pirms jebkādas investīcijas konsultēties ar licencētiem finanšu ekspertiem un nekad neuzticēt naudu svešiniekiem internetā vai pa telefonu.