Patlaban strādājošam pensionāram reizi gadā ir tiesības lūgt pensijas pārrēķinu, ņemot vērā veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pensijas pārrēķināšanai patlaban jāvēršas ar iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Saeimā atbalstītās likuma izmaiņas paredz, ka automātiskais pensijas pārrēķins veicams ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešus pēc pensijas piešķiršanas, skaitot šo periodu no nākamā mēneša pirmā datuma, no kura piešķirta pensija.

Pensiju automātiski pārrēķinās katra gada 1. aprīlī. 

Ja pensijas saņēmējs vēlēsies, lai pensija tiktu pārrēķināta citā datumā, tad viņam būs jāiesniedz iesniegums VSAA, kurā norādīts, ar kura mēneša pirmo datumu pensija turpmāk automātiski pārrēķināma, nosaka grozījumi.

Pirmais automātiskais pensijas pārrēķins būs 2026. gada 1. aprīlī un turpmāk ik gadu. 

Konkrētu piemēru skaidroja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska: “Piemēram, cilvēks ir pārrēķinājis pensiju 2026. gada janvārī. Viņam aprīlī nebūs pensijas pārrēķina, jo nebūs pagājuši 12 mēneši, jo katru pārrēķinu var veikt ik pa 12 mēnešiem. Un viņš, iesniedzot iesniegumu, varēs norādīt, ka viņš grib nevis 1. aprīlī, bet 1. janvārī.”

Tad turpmāk šim cilvēkam nākamajos gados pensija tiks pārrēķināta 1. janvārī, kas viņam ir labvēlīgāks datums. Taču gadījumā, ja viņš nebūs neko norādījis un nebūs iesniedzis iesniegumu, tad pensija pirmo reizi automātiski tiks pārrēķināta 2026. gada 1. aprīlī, un turpmāk 1. aprīlī ik gadu.

LM sniegtā informācija rāda, ka šā gada oktobrī nodarbināti, un tas nozīmē, ka kaut vienu dienu ir atvērts darba ņēmēja vai pašnodarbinātas personas statuss, bija 67 800 vecuma pensiju saņēmējiem. 

Vienlaikus ar grozījumiem precizēta apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību un sasaistīts darbs un tam pielīdzinātie periodi atsevišķās bijušajās PSRS republikās ar ieguldījumu šī brīža Latvijas pensiju sistēmā.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmējuši tā autori no LM, Latvijas valsts pensijas šobrīd tiek piešķirtas un maksātas arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim, kas nav uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīts un kura nozīme personas apdrošināšanas kopējā stāžā ir būtiski mazinājusies un pakāpeniski izzūd. Likuma grozījumi noteiks saistību starp darbu atsevišķās bijušajās PSRS republikās un dalības ilgumu Latvijas pensiju sistēmā. 

Grozījumi nosaka, ka Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam ir pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, dienesta laiks un represiju periods ārpus Latvijas. Ja apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī atsevišķās bijušajās PSRS republikās uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi.

Savukārt ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī represiju periods ārpus Latvijas. Ja šīs personas apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī atsevišķās bijušajās PSRS republikās uzkrātie darbam pielīdzinātie mācību periodi.

Grozījumi attiecībā uz nepieciešamo 20 gadu stāžu pēc 1996. gada neattieksies uz darbu, kas veikts līdz 1990. gada 31. decembrim Latvijā, tostarp Latvijas PSR, kā arī uz darbu, kas veikts Krievijā, Baltkrievijā, Moldovā un Ukrainā, jo ar šīm valstīm Latvijai noslēgti starptautiski līgumi un stāžs tiek aprēķināts atbilstošiem šajos līgumos noteiktajam.

Tāpat šie grozījumi neattieksies uz darbu tādās bijušajās PSRS republikās kā Lietuva un Igaunija, jo šajās teritorijās tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada regula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.