“Lai gan Latvijā ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā ir pamata regulējums, ko ar dzīvnieku drīkst un ko nedrīkst darīt, taču tiesas piemērotie sodi par šī likuma pārkāpumiem ir maigi, un itin bieži lietas līdz tiesai nemaz nenonāk. Valsts policija publiski atzinusi, ka cietsirdība visbiežāk izpaužas pret suņiem un kaķiem,” situāciju skaidro iniciatīvas autore Marta Mackeviča.

Daudzas nevalstiskās organizācijas, kas darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā, jau vairākkārt norādījušas, ka spriedumi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem nav pietiekami bargi. Bieži veidojas strīdi starp Valsts policiju un Pārtikas un veterināro dienestu, robeža starp administratīvo procesu un kriminālprocesu dažbrīd ir ļoti šaura un daudzos gadījumos vajadzētu būt kriminālprocesam, bet tomēr tas paliek kā administratīvais process.

“Lai to novērstu, nepieciešams atgriezties pie tēmas kodola un Civillikumā definēt, ka dzīvnieks nav manta, bet gan dzīva būtne. Daudzviet Eiropā – Šveicē, Austrijā, Vācijā, Čehijā, Francijā u.c. dzīvnieka civiltiesiskā statusa maiņa jau notikusi, tie juridiski nodalīti no lietu statusa – Austrijas Civillikums nosaka, ka ”Dzīvnieki nav lietas…”, bet Čehijas Civilkodekss nosaka, ka ”Dzīvam dzīvniekam ir īpaša nozīme un vērtība jau kā dzīvai radībai, kas apveltīta ar maņām. Dzīvs dzīvnieks nav lieta…”. Mantas var salauzt, bojāt, dienām ilgi atstāt bez uzraudzības, tās var sist pret sienu, mest upē – mantām nesāp, tām nav jūtu, tās nejūt bailes un paniku, bet dzīvnieki nav mantas, viņiem sāp, viņi jūt bailes un paniku,” tā M.Mackeviča, piedāvājot veikt grozījumus Latvijas Republikas Civillikumā, ieviešot jaunu normu, kas nosaka, ka dzīvnieki nav manta, bet dzīvas, justspējīgas būtnes. Šo formulējumu varētu iekļaut pēc līdzīga principa, kā tas ir Austrijā, Vācijā un Francijā u.c.

Grozījumu sagatavošana jāuztic Tieslietu ministrijai sadarbībā ar nevalstiskajām dzīvnieku aizsardzības organizācijām. Iespēju robežās varētu konsultēties ar to valstu tiesību ekspertiem, kur šādi grozījumi jau ir veikti. Pēc Civillikuma grozījumu pieņemšanas būtu jāveic arī sekundārie pielāgojumi – piemēram, terminoloģijā manta, īpašums un lieta Dzīvnieku aizsardzības likumā, Krimināllikumā un Administratīvās atbildības likumā. Vienlaikus nepieciešams skaidrs tiesībsargājošo institūciju rīcības algoritms, lai novērstu gadījumus, kad cietsirdīga izturēšanās tiek kvalificēta kā administratīvs pārkāpums. Šīs izmaiņas, pēc autores domām, stiprinātu tiesisko konsekvenci, palīdzētu tiesām noteikt atbilstošākus sodus un veicinātu izpratni, ka dzīvnieks nav objekts, bet dzīva būtne, par kuru cilvēkam ir atbildība.

Lai šo iniciatīvu iesniegtu Saeimai, nepieciešami 10 000 parakstu, un nepilnas diennakts laikā izdevies par to parakstījušies jau 1477 cilvēki. Parakstīties iespējams ŠEIT.