Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka pienākumu dzīvnieka īpašniekam nodrošināt, lai dzīvnieks netraucē un neapdraud cilvēkus vai citus dzīvniekus. Par šā likuma pārkāpumiem dzīvnieka īpašnieks saucams pie likumā noteiktās atbildības. Tiesībsarga ierosinātās pārbaudes lietas gaitā atklājies, ka šobrīd dzīvnieka īpašniekam administratīvā atbildība ir noteikta tikai par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem. Savukārt par mājas (istabas) dzīvnieka riešanu, gaudošanu vai tā radītu smaku, ja tā nav saistīta ar labturības pārkāpumiem, kopš 2024.gada 1.jūlija tā īpašniekam administratīvā atbildība vairs nav paredzēta, kā arī nepastāv cits tiesisks mehānisms, kā efektīvi un samērīgi aizsargāt Satversmē garantētās iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

”Šobrīd dzīvnieka atsavināšana ir vienīgās tiesiskās sekas, kas paredzētas par dzīvnieku īpašnieku pienākumu nepildīšanu, taču tās ne visos gadījumos ir samērīgas, jo dzīvnieka atsavināšana būtu uzskatāms kā galējs solis, nevis efektīvi piemērojams sods katru reizi, kad tiek konstatēts dzīvnieku radīts traucējums, kas nav saistāms ar labturības noteikumu pārkāpumu,” skaidro Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Pārbaudes lietā izgaismojās vēl kāds ar dzīvnieka riešanu, gaudošanu un radīto smaku saistīts jautājums – nepastāv tiesiskais regulējums, kas nosaka konkrētas prasības mājas (istabas) dzīvnieku audzētavu reģistrācijai un darbībai apkārtējo iedzīvotāju tiesību uz labvēlīgu vidi kontekstā.

Ar Tiesībsarga biroja veikto izvērtējumu var iepazīties ŠEIT.