Spānijas kailgliemezis krustojas ar mūsu vietējiem gliemežiem un veido vēl agresīvāku hibrīdu
Tikai retais cilvēks par šo Spānijas kailgliemežu sērgu, kas pārņēmusi Latvijas dārzus, nebūs dzirdējis. Tomēr biežāk zinām, ka tas bojā kultūraugus, bet invazīvais gliemezis arī krustojas ar vietējām sugām, radot jaunus hibrīdus gliemežus un pamazām iznīcinot vietējos.
Spānijas kailgliemezis, izrādās, spēj krustoties ar vietējo melno kailgliemezi, tādējādi radot vēl agresīvāku un dzīvotspējīgāku hibrīdu.
Vācijas pētnieki bija pirmie, kas novēroja, ka vietās, kur fiksēti Spānijas kailgliemeži, pazūd citas radniecīgas kailgliemežu sugas. Ar laiku tika atklāts, ka ne tikai šīs radniecīgās sugas tiek izspiestas, bet arī notiek šo sugu krustošanās, un nu jau tas novērots arī Latvijā.
”Latvijā, Dievidkurzemē, būtībā nelielā tādā reģionā, ir tas mūsu pašu vietējais kailgliemezis, kur arī ir jau konstatēta viena no atradnēm, kur ir gan Spānijas kailgliemezis, gan melnais. Ir pat nofotografēts, kā viņi abi divi viens par otru jau izrāda interesi. Līdz ar to var teikt, ka tam maisam gals ir vaļā. Tā uzvedība tiešām… Nu tādā daudzumā, tādā masā, tā ēd visu nost, tas ir kaut kāds monstrs, ” Digna Pilāte, gliemežu pētniece.
Agrāk uzskatīja, ka Spānijas kailgliemezis ir suga no Pireneju pussalas, kas kļuvusi invazīva. Taču nesenie ģenētiskie pētījumi parādīja, ka patiesībā invazīvā suga ir hibrīds — ģenētisks sajaukums, tāpēc nav skaidrs, no kuras sugas tā sākās.
Digna Pilāte, gliemežu pētniece: ”Tur jau ir tāds kokteilis, ka vairs īsti nevar pateikt, kas bija sākums. Tāpēc arī ir viedoklis, ka nepārtrauktā hibridizācija varētu būt iemesls tam, ka šim hibrīdam ir paaugstināta vairošanās spēja. Viņš ir fleksibls, var ātri pielāgoties dažādiem vides apstākļiem un sākt ļoti strauji vairoties jaunā vidē, bez būtiskiem ierobežojumiem.”
Kā norāda pētniece, ierobežot vai apstādināt to vairs nevar, jo līdz ko hibrīds ir nokļuvis dabā, tas ir izlaists no kontroles un dara, ko grib. Un ātrāk vai vēlāk arī vietējais melnais kailgliemezis šeit izzudīs. Savukārt poļu ornitologi atklāja, ka Spānijas kailgliemezis ir būtisks ienaidnieks arī uz zemes ligzdojošajām putnu sugām.
Digna Pilāte, gliemežu pētniece: ”Poļu ornitologi, pētot kādu no uz zemes ligzdojošo putnu sugām, uzstādīja tiešsaistes kameru un nofilmēja, kā Spānijas kailgliemezis ielien ligzdā, kur tikko izšķīlušies mazie putnēni. Gliemis sāk viņus grauzt, un putnēni gūst smagus ievainojumus, kas beidzas letāli. Šis ir viens no piemēriem, kā šī suga var ietekmēt vietējo dabu, īpaši vietās, kur kailgliemju ir ļoti daudz.”
Kāpēc jau 2018. gadā, kad pētnieku grupa izstrādāja rīcības plānu ar skaidri definētiem soļiem Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanai Latvijā, šī suga netika iekļauta invazīvo sugu sarakstā – pētniecei atbildes nav, un tagad to darīt jau esot par vēlu.
