Acu veselība – dzīves kvalitātes pamats
Redze ir viena no svarīgākajām maņām, kas ietekmē mūsu ikdienas labsajūtu, drošību un dzīves kvalitāti. Nereti acu saslimšanas attīstās pakāpeniski, bez sāpēm, tādēļ profilaktiskas pārbaudes un laikus uzsākta ārstēšana ir būtiska. Bauskas slimnīcā kopš 2024.gada rudens pacientus pieņem pieredzējusī oftalmoloģe un ķirurģe Dr. Daina Dimdiņa-Gorbunova, kura ne vien nodrošina oftalmologa konsultācijas, bet arī Bauskas slimnīcas dienas stacionārā veic acu plakstu operācijas – gan medicīnisku indikāciju, gan estētisku apsvērumu dēļ. Sarunā ar ārsti runājam par biežākajām redzes problēmām, plakstu ķirurģijas iespējām un to nozīmi ne tikai izskatā, bet arī acu veselībā.
Bauskas slimnīca
Pastāstiet par sevi! Kas Jūs motivēja izvēlēties oftalmoloģiju kā savu specializāciju?
Dr. Daina Dimdiņa-Gorbunova: Studiju laikā 6.kursā man ļoti iepatikās ķirurģija. Strādāju un voluntēju vispārējā operāciju zālē Rīgas 1.slimnīcā, kur bija izcils kolektīvs un profesionāli speciālisti. Tā bija mana pirmā lielā praktiskā saskarsme ar ķirurģiju, un tai bija izšķiroša nozīme uz manu turpmāko profesionālo izvēli. Toreiz sapratu, ka vēlos savu karjeru saistīt ar ķirurģiju, taču arī apzinājos, ka vispārējā ķirurģija ir fiziski smaga specialitāte, un, tolaik būdama ļoti, ļoti tieviņa, sapratu, ka man piemērotāka būtu smalkāka specialitāte, piemēram, oftalmoķirurģija. Oftalmoloģija ir tehniski precīza, delikāta un ārkārtīgi interesanta specialitāte. Esmu pārliecināta, ka cilvēkam jādara tas, kas viņu patiesi aizrauj — tad darbs, ko darām, nevar neizdoties.
Kādas ir biežākās acu veselības problēmas, ar kurām pacienti vēršas pie Jums?
Dr. Daina Dimdiņa-Gorbunova: Liela daļa cilvēku pie ārsta dodas tikai tad, kad parādās kādas sūdzības. Visbiežāk tās ir saistītas ar redzes pasliktināšanos, graušanu, asarošanu un citiem simptomiem. Šādas sūdzības var būt gan pakāpeniskas, gan pēkšņas, un to iemesli var būt dažādi — sākot no traumām un akūtām saslimšanām, līdz hronisku slimību paasinājumiem vai dabiskiem novecošanās procesiem.
Ja runājam par acu saslimšanām, tad to biežums parasti pieaug līdz ar cilvēka vecumu. Pacientu vidējais vecums, kas dodas pie acu ārsta, ir apmēram 60 un vairāk gadi. Rekomendētā vizīte pie acu ārsta šajā vecuma grupā ir vienu reizi gadā, tāpēc var teikt, ka biežākās acu veselības problēmas, ar kurām nākas saskarties acu ārstam, ir katarakta, tīklenes deģenerācija, tīklenes asinsvadu pārmaiņas, glaukoma un citas ar gadiem saistītās saslimšanas. Jāpiemin, ka sausās acs sindroms, kura simptomi ir dažādi un variē to izpausmēs, mūsdienās, saistībā ar lielo viedierīču lietošanu, kļūst izteiktāki arī bērniem.
Protams, kā pie plakstu ķirurga, pie manis vēršas arī pacienti ar dažādām plakstu problēmām, kas pacientiem var radīt dažādas sūdzības, piemēram, nepareizi augošas skropstas, kas vēršas uz iekšu un skrāpē radzeni, ar dažādām plaksta patoloģijām, ar veidojumiem, ar noslīdējušiem plakstiem vai noslīdējušu plakstu ādu, kas pacientiem var ierobežot redzes lauku un radīt smaguma sajūtu.
Kādi ir galvenie riska faktori, kas var izraisīt redzes pasliktināšanos?
Dr. Daina Dimdiņa-Gorbunova: Ar gadiem, jeb palielinoties vecumam, acu saslimšanu biežums, kas izraisa redzes pasliktināšanos, palielinās. Tātad novecošanās ir viens liels riska faktors. Piemēram, pēc 50 gadu vecuma mums pamazām sāk apduļķoties acs lēca, jeb veidoties katarakta, arī senilā jeb vecuma makulas deģenerācija ar gadiem palielinās.
Daudzas hroniskas saslimšanas, kā, piemēram, arteriālā hipertensija, cukura diabēts, asinsrites traucējumi, lielākoties skar cilvēkus gados un ir riska faktors arī acu saslimšanām.
Arī daudzas autoimūnas saslimšanas, vairogdziedzera saslimšanas, neiroloģiskas saslimšanas un citas saslimšanas, kas var skart visas vecuma grupas, var ietekmēt acis.
Daudzi pacienti pēc 40 gadu vecuma vēršas pie acu ārsta ar sūdzībām par redzes pasliktināšanos tuvumā — tā ir tā saucamā presbiopija jeb vecuma tālredzība. Šeit gan jāakcentē, ka šo mēs nedefinējam kā acu saslimšanu, bet gan kā fizioloģisku novecošanās procesu, kas skar visus un šis process var noritēt atšķirīgi katram cilvēkam.
Pastāstiet, kādas oftalmoloģiskās operācijas ir pieejamas Bauskas slimnīcā?
Dr. Daina Dimdiņa-Gorbunova: Bauskas slimnīca ir ļoti atsaucīga un vērsta uz izaugsmi, līdz ar to mēs ļoti ātri Bauskas slimnīcā varējām uzsākt veikt daudzas periokulārā apvidus operācijas.
Šobrīd Bauskas slimnīcā pieejamas blefaroplastikas operācijas, uzacu pacelšanas operācijas, ptozes jeb plaksta noslīdēšanas korekcijas operācijas, plaksta nepareizas pozīcijas pret acs ābolu korekcijas operācijas (entropija un ektropija), tāpat dažādu veidojumu operācijas un, nepieciešamības gadījumā, arī plakstu rekonstruktīvā ķirurģija.
Esmu pārliecināta, ka mēs turpināsim paplašināt piedāvāto operāciju un to metožu klāstu.
Vai plakstiņu operācija ir tikai estētikas jautājums, vai arī tā var uzlabot redzi un acu veselību?
Dr. Daina Dimdiņa-Gorbunova: Ja runājam par blefaroplastikas operācijām, tās lielākoties pacienti izvēlas it kā estētisku iemeslu dēļ, bet es uz to skatos citādāk – dziļāk, un nē, tas nav tikai par estētiku arī šiem pacientiem.
Ja runājam tieši par blefaroplastikas operāciju, tad varētu sacīt tā:
- Blefaroplastikas operācija ietekmē redzi – noņemot augšējā plaksta ādas kroku, kas uzkaras vai pārkaras uz plaksta malu, pacientam paplašinās redzes lauks, pacients it kā redz plašāk, skaidrāk, turklāt arī pazūd smaguma sajūta, ko radījusi liekā ādas kroka. Turklāt, ilgtermiņā, liekā plaksta ādas kroka ar savu smagumu var vilkt uz leju uzaci jeb radīt brow-ptozi (protams, šim stāvoklim tas nav vienīgais iemesls), kā arī var provocēt plaksta noslīdējuma jeb ptozes rašanos.
- Blefaroplastikas operācija ietekmē arī mūsu psiholoģisko veselību, ja tā var teikt. Veicot blefaroplastikas operāciju, mēs uzlabojam savu estētisko izskatu, bet tas viennozīmīgi ietekmē arī to, kā mēs jūtamies – mēs jūtamies skaistāki, pašpārliecinātāki un priecīgāki.
Vai šādas operācijas ir sāpīgas un cik ilgs ir atveseļošanās process?
Dr. Daina Dimdiņa-Gorbunova: Lielākoties bailes ir daudz, daudz lielākas par pašām sāpēm, bet mēs protam palīdzēt pacientiem tikt galā arī ar bailēm.
Bauskas slimnīcā mums ir pieejami dažādi anestēzijas veidi, kas tiek pielāgoti pacientam individuāli atkarībā no indikācijām, operācijas apjoma un vispārējā stāvokļa. Piemēram, vispārējā anestēzija, lokālā anestēzija ar intravenozu sedāciju un lokālā anestēzija ar vai bez premedikācijas. Un katrai no tām ir savi plusi un mīnusi.
Visbiežāk izmantojam lokālo anestēziju ar premedikāciju. Jāņem vērā, ka pie ilgākām un sarežģītākām operācijām izmantojam stiprāku premedikāciju, kuras ietekmē pacients kļūst miegains. Pozitīvais šajā gadījumā ir tas, ka pacients jūtas mierīgs, bet tajā pašā laikā kontaktējams, tomēr pacientam jāņem vērā, ka šajā dienā nedrīkst vadīt automašīnu.
Pats sāpīgākais operācijas laikā ir anestēzijas ievadīšana plaksta ādā, bet pēc tam sāpes vairs nav. Ja nu gadījumā tās tomēr parādās, tad anestēziju papildinām.
Atveseļošanās periods ir atkarīgs no plaksta operācijas veida, bet parasti tas ilgst no 7 līdz 14 dienām.
Pēc iekaisīgu veidojumu operācijām pacientam vēl 7 līdz 14 dienas jāturpina aktīva terapija pēc norādījumiem.
Pēc blefaroplastikas operācijas atveseļošanās periods parasti ir 14 dienas, kad plaksta zilumi parasti ir nogājuši, un cilvēks var atgriezties darba gaitās, it kā nekas nebūtu bijis.
Pēc rekonstruktīvām operācijām atveseļošanās periods ir atkarīgs no operācijas apjoma.
Kas jāzina pacientiem pirms un pēc plakstu operācijas? Vai ir kādi īpaši ieteikumi veiksmīgai atlabšanai?
Dr. Daina Dimdiņa-Gorbunova: Pacientam pirms operācijas iesaku operējošā ārsta konsultāciju, kuras laikā noteikti izrunājam pirmoperācijas periodu, operācijas gaitu un pēcoperācijas periodu.
Jebkuras plakstu operācijas gadījumā ir ļoti svarīga pacienta līdzdalība – gan pirmsoperācijas periodā (ja nepieciešams), gan īpaši pēc operācijas. Pareiza sagatavošanās un atbildīga pēcaprūpe būtiski veicina ātrāku dzīšanu un palīdz izvairīties no sarežģījumiem.
Piemēram, iekaisīgu plakstu veidojumu izņemšanas gadījumā ir svarīgi saprast, ka ārstēšana ar operāciju nebeidzas, jo pacientam 1–2 nedēļas ir jāturpina iepriekš nozīmētā terapija un atsevišķos gadījumos jāveic vēl citi ārsta dotie norādījumi, lai operācijas rezultāts būtu labs un izārstēšanās būtu maksimāli ātra.
Pirms lielākām plaksta operācijām ieteicams vismaz dažas dienas nelietot asinsšķīdinātājus, lai samazinātu asinsizplūduma veidošanos.
Pēc operācijas svarīgi ievērot miera režīmu un izvairīties no fiziskas slodzes, kas varētu izraisīt lieku asinsizplūdumu veidošanos. Aukstuma kompreses palīdzēs mazināt pietūkumu un asinsizplūdumu rašanos. Naktī ieteicams gulēt uz muguras, vēlams ar nedaudz piepaceltu galvu.
Svarīgi, ka cukura diabēta pacientiem glikozes līmeņa kompensācija ir laba. Ja glikozes rādītāji ir paaugstināti, ieteicams pirms operācijas tos normalizēt, konsultējoties ar savu endokrinologu. Citas regulārās zāles, piemēram, asinsspiediena kontrolei, jāturpina lietot. Noteikti ēdienreizes paliek kā ierasts, lai pacients justos komfortabli.
Kā norit pieraksts uz plakstu operācijām Bauskas slimnīcā un vai pacientiem ir jāsaņem nosūtījums?
Dr. Daina Dimdiņa-Gorbunova: Pierakstot pacientu uz plānveida plaksta operācijām, tiek ņemts vērā pieraksta grafiks un, iespēju robežās, pacienta vēlmes. Ja operāciju medicīnisku indikāciju dēļ nepieciešams veikt pēc iespējas ātrāk, to arī izdarām.
Pirms plakstu operācijām ir nepieciešama ķirurga konsultācija. Ja runājam par blefaroplastikas operācijām, tad ļoti svarīgi ir noskaidrot un izrunāt, kādas ir pacienta vēlmes, un saprast, vai to varam panākt ar blefaroplastikas operāciju, vai arī būtu nepieciešamas papildus iejaukšanās un manipulācijas citās zonās, lai panāktu vislabāko rezultātu. Tāpat noteikti tiek izrunāta operācijas gaita, pirmsoperācijas un pēcoperācijas periods.
Cik būtiska ir digitālo ierīču lietošanas ierobežošana acu veselības saglabāšanai?
Dr. Daina Dimdiņa-Gorbunova: Mūsdienās pārlieku liela viedierīču lietošana var izraisīt redzes pasliktināšanos un acu sausumu. Ja sausās acs sindroms ir pietiekami izteikts, tad var rasties redzes miglošanās, bet raksturīgi, ka, pamirkšķinot vai paberzējot acis, redze noskaidrojas, jeb paliek labāka. Ļoti intensīva viedierīču (dators, planšetdators, telefons) lietošana var radīt acs aksiālā garuma palielināšanos, kad cilvēkiem 30 un 40 gados pasliktinās redze tālumā un ir nepieciešamas brilles. Protams, šis process — viedierīču nozīme acs aksiālā garuma ietekmēšanā — ir daudz izteiktāks bērniem un pusaudžiem, kad acs struktūras vēl ir mainīgas.
Cik bieži iedzīvotājiem būtu jāveic profilaktiskās acu pārbaudes?
Dr. Daina Dimdiņa-Gorbunova: Bauskas slimnīcas mājaslapā ir iespējams iepazīties ar Bauskas slimnīcas oftalmologu izveidotu informatīvu materiālu, kas balstītas uz vadlīnijām un praksi, kad un kāpēc pacientam būtu jādodas pie acu ārsta. Ar materiālu var iepazīties šeit.
Paldies par sarunu!
Acu veselība ir jākopj visa mūža garumā – ne tikai tad, kad parādās redzes problēmas. Regulāras pārbaudes, laikus diagnosticētas saslimšanas un individuāli pielāgota ārstēšana var būtiski uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Ja jūtat redzes pasliktināšanos, diskomfortu vai pamanāt izmaiņas plakstos, nevilcinieties – acu ārsta apmeklējums var būt pirmais solis uz skaidrāku skatienu un vieglāku ikdienu.
Pieteikties uz konsultāciju pie oftalmologa iespējams:
- elektroniski rakstot [email protected] ;
- Mūsu mājas lapā: https://www.bauskasslimnica.lv/lv/e-pieraksts/;
- pa tālruni: 63923433 vai 28694552.