Dati par klientu skaidras naudas darījumiem līdz šim Valsts ieņēmumu dienestam nebija redzami, taču tagad VID varēs iegūt detalizētāku informāciju. ”Mēs no bankām saņēmām tikai vienu skaitli par kontu apgrozījumu, un mēs neredzējām detaļas, cik daudz ir skaidras naudas darījumu,” norāda Šmite-Roķe. Viņa arī uzsver, ka jaunie noteikumi tapa publiskas apspriešanas procesā un, dzirdot sabiedrības bažas, tiks vērtēts, vai nepieciešams pārskatīt sliekšņus vai ziņošanas periodu.

Svarīgi, ka ne VID, ne Finanšu izlūkošanas dienests nesāks masveida pārbaudes pēc katra darījuma, bet skatīsies uz datiem kopainā. ”Mēs neskriesim pie cilvēkiem pēc katra darījuma, bet skatīsimies kompleksi – ja cilvēks iemaksā skaidru naudu un pretī neredzam legālus ienākumus, vērtēsim kopā ar citiem riska faktoriem,” skaidro VID vadītāja. Galvenais fokuss būs uz uzņēmumiem, jo tieši tur skaidras naudas izņemšana var liecināt par aplokšņu algu riskiem.

Privātpersonām šie noteikumi nesagādās ikdienas slogu, uzsver Šmite-Roķe. ”Šis likumā noteiktais mērķis liegs Valsts ieņēmumu dienestam uzdot jautājumus cilvēkam, ja viņš brauc ceļojumā un izņem lielu naudas summu, ja tā nauda tur ir legāli,” viņa saka, atzīmējot, ka pašlaik virs noteiktajiem sliekšņiem skaidru naudu iemaksā ap 28 000 cilvēku, bet izņem ap 3800 cilvēku, līdz ar to lielākajai sabiedrības daļai izmaiņas nebūs jūtamas.

VID norāda, ka jaunā kārtība drīzāk atvieglos iestādes darbu, jo ļaus labāk atlasīt mērķtiecīgas riska grupas un samazināt lieku vēstuļu sūtīšanu. ”Tas palīdzēs mums nosūtīt daudz mazāk vēstuļu cilvēkiem, jau mērķtiecīgi atlasot tos, kur ir aizdomas par nodokļu nenomaksu,” skaidro VID ģenerāldirektore.