Pastāstiet par sevi! Kas Jūs iedvesmoja izvēlēties kardioloģiju kā savu specializāciju?

Es esmu otrā gada rezidente kardioloģijas specialitātē. Es nāku no ārstu ģimenes, un jau būdama maza savu laiku pavadīju slimnīcu gaiteņos, iznēsājot kardiogrammu slēdzienus pa nodaļām. Jau tad zināju, ka kļūšu par ārstu un tieši par kardiologu.  Arī studiju laikos nemainīju savas domas par specialitāti, bet mērķtiecīgi gāju uz savu mērķi, apmeklējot konferences un voluntēju pie nozares speciālistiem. Mani šī nozare aizrauj, jo tā ir tik dinamiska un mainīga. Salīdzinot ar citām specialitātēm, kardioloģijā bieži iznāk kāda inovācija, medikaments, kā var palīdzēt pacientiem uzlabot dzīves kvalitāti. Līdz ar to nevar iestagnēt, bet nepārtraukti ir jābūt apritē un jāapmeklē konferences. Protams, ir jāapzinās, ka ne viss jaunais ir izcils, bet vajag laiku līdz tas pierāda sevi. Taču lielākais gandarījums šajā specialitātē ir pacients, kuram es ar savām zināšanām esmu spējusi kaut nedaudz uzlabot dzīves kvalitāti. Bieži šajā specialitātē nav runa par izārstēšanu, bet gan par slimības progresijas tempa palēnināšanu, kas, protams, ir komandas darbs starp ārstu, pacientu un pārējo medicīnas personālu, jo pirmām kārtām pacientam pašam ir jāgrib ko mainīt! Un mēs, ārsti, varam tikai iedot ”ieročus”, padomus kā uzlabot veselību, bet cīņa ar sevi ir pacienta rokās. Manuprāt šeit ir liels darbs ar pacienta izglītošanu par saslimšanu, bet viņam saprotamā valodā, kas diemžēl daļai ārstu pieklibo.  Es laikam tā varētu turpināt vēl ilgi, jo patiesi degu par šo profesiju, un vēlmi palīdzēt, izglītot pacientus par viņu saslimšanām viņiem saprotamā valodā.

Kādas ir visbiežāk sastopamās sirds un asinsvadu slimības Latvijā?

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija atrodas ļoti augstā riska grupā kardiovaskulārajām saslimšanām. Pacienti bieži slimo ar koronāru sirds slimību un aterosklerozi kā tādu. Protams, vēl no biežākajām ir primāra ateriāla hipertensija, ātriju fibrilācija jeb mirdzaritmija, un visam kā sekas izriet hroniska sirds mazspēja. Protams ir arī citas, bet, manuprāt, šīs ir biežākās.

Kādi ir galvenie riska faktori, kas veicina šo slimību attīstību?

Biežākie riska faktori ir smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, stress, mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, nesabalansēts uzturs, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, cukura diabēts,  populācijas novecošana, ģimenes anamnēze: mammai, tētim, 1.pakāpes radiniekam zināms, ka esot jaunākiem par 50 gadiem attīstījusies sirds asinsvadu saslimšana.

Vai Latvijas iedzīvotāji pietiekami rūpējas par savu sirds veselību? Kādas ir biežākās kļūdas?

Man ir grūti spriest par kopējo situāciju, jo pie manis veseli pacienti nenonāk. Bet par tiem, ko redzu ikdienā rezidentūras laikā, esmu novērojusi, ka pacienti pret savu veselību izturas vieglprātīgi. Lielākās kļūdas ir zāļu lietošanas nepamatota pārtraukšana vai neregulāra lietošana. Piemēram, biežāk izplatītākā kļūda ir zāļu neregulāra lietošana pret paaugstinātu asinsspiedienu. Pacienti bieži atbild, ka medikamentus lieto tikai tad, kad ir paaugstināts spiediens, nevis katru dienu, kā vajadzētu. Ne velti primāru arteriālu hipertensiju sauc par ”kluso slepkavu”. Tā nesāp, tā ikdienā netraucē līdz ir pa vēlu, un ir attīstījušies mērķorgānu bojājumi – sirds mazspēja, nieru mazspēja, redzes bojājumi u.c.

Vai ir kādas pacientu grupas, kas ir īpaši pakļautas sirds slimību riskam?

Tie noteikti ir pacienti ar cukura diabētu, un cilvēki, kuri smēķē. Vēl riska grupā ir pacienti, kuriem ir zināma nelabvēlīga ģimenes anamnēze un izteikti paaugstināts liekais svars (ĶMI > 30 kg/m2). Protams ir arī citi, bet šos es gribētu īpaši uzsvērt.

Kādas ir svarīgākās lietas, ko cilvēks var darīt, lai saglabātu veselu sirdi?

Samazināt ietekmējamos riska faktorus, kā piemēram atmest smēķēšanu. Ikdienā dot priekšroku trepēm nevis liftam, doties pastaigā ar ģimenes locekļiem, noiet dienā vismaz 6000- 10000 soļus. Būtībā izmantot katru brīvu brīdi, lai kustētos, piemēram, darboties piemājas dārzā, pastaiga ar suni u.c., kas ne tikai uzlabos sirds darba spējas, bet arī mazinās stresa līmeni. Kā arī savlaicīgi vērsties pēc palīdzības, ja izjūtat kādu diskomfortu vai aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā.

Cik būtiska ir fiziskā aktivitāte un kādas kustības/treniņu veidi ir visnozīmīgākie sirds veselībai?

Jā, kustībai ir ļoti būtiska loma sirds veselībā. Sirds veselībai ir svarīga aerobā slodze, kas būtu 30-60 min dienā nūjošanas vai ātras pastaigas. Būtu vēlami arī muskuļu treniņi, piemēram, ārstnieciskā vingrošana. Bet galvenais – visu ar mēru. Bieži gadās dzirdēt par gados jauniem pacientiem, kas iepriekš ikdienā nav neko darījuši, bet vienā dienā nolemj, ka ies skriet 10 km vai piedalīsies intensīvā treniņā, kur pulsi ir ap 180-200 x/min visu treniņa laiku. Tā teikt, kas par daudz, tas par skādi. Būtu vēlams slodzi audzēt pakāpeniski, lai ķermenis un sirds pierod. Vajadzēs apbruņoties ar laiku un pacietību.

Kādu lomu sirds un asinsvadu veselībā spēlē uzturs? Vai ir kādi pārtikas produkti, ko īpaši ieteiktu vai tieši otrādi – no kā vajadzētu izvairīties?

Protams, uzturs spēlē lielu lomu, kā nekā ietekmē koriģējamos riska faktorus, piemēram, lieko svaru, paaugstinātu holesterīna līmeni. Ir zinātniski pierādīts, ka vidusjūras diēta pozitīvi ietekmē sirds asinsvadus, un būtu ieteicams pie tās pieturēties. Bet tas, ko galvenokārt gribu uzsvērt – ir jācenšas ēst sabalansēti ievērojot šķīvja principu: 1/2 dārzeņu, 1/4 ogļhidrātu, 1/4 olbaltumvielas, kā arī vēl 1-2 saujas augļu dienā. Samazināt sāls patēriņu, treknus ēdienus, saldumus. Protams, mēs katrs esam tikai cilvēks un gribas kādreiz panašķēties, bet visu vajag ar mēru. Kā arī ir nepieciešams vidēji izdzert 1,5-2l (formula 30ml uz 1 kg ideālā svara) ūdens, kas nav zaptsūdens, kafija, sulas.

Kādas profilaktiskās pārbaudes Jūs ieteiktu veikt regulāri un no kāda vecuma tās būtu īpaši svarīgas?

Manuprāt, tā pat kā mašīnām katru gadu tiek izieta tehniskā apskates, tā arī katram cilvēkam vismaz reizi gadā vajadzētu nodot vismaz asins analīzes. Kā arī vismaz  reizi gadā ir jāapmeklē savs ģimenes ārsts, kas izmēra asinsspiedienu, paklausās sirdi un plaušas.  Šis noteikti ir minimums, ko mums jebkuram vajadzētu ievērot.

Īpaši uzmanīgiem vajadzētu būt tiem pacientiem, kuriem ir nelabvēlīga ģimenes anamnēze, cukura diabēts, izteikti paaugstināts ķermeņa masas indekss. Stingri jāpiedomā pie asinsanalīžu regulāras nodošanas, kas ietver arī holesterīna rādītājus, elektrokardiogrāfiju un ehokarfiogrāfiju.

Noteikti gribu pieminēt arī bērnus un jauniešus, kas aktīvi nodarbojas ar sportu 3-4 x nedēļā plus brīvdienās sacensības. Arī šai grupai būtu ieteicams veikt elementāru kardiogrammu un ehokarfiogrāfiju sirdij. Protams, tas  attiecas arī uz amatiersportistiem. Lai spriestu vai ar sirds funkciju viss ir kārtībā un tā ir gatava panest lielās slodzes.

Kur cilvēki var vērsties pēc palīdzības vai padoma, ja rodas bažas par sirds veselību? Kādos gadījumos jākonsultējas ar kardiologu?

Noteikti, ja rodas bažas par savu veselību, tad pirmais speciālists ir ģimenes ārsts, kurš novērtē veselības stāvokli, un pēc nepieciešamības nosūta pie speciālista. Informatīvus materiālus var smelties portālā: parsirdi.lv.

Pie kardiologa būtu vēlams doties, ja izjūtat sirds ritma traucējumus (sirds pukst ar pauzēm), sāpes krūtīs pie slodzes, kas pāriet dažu minūšu laikā pārtraucot fiziskas aktivitātes. Ja esat ievērojis, ka staigājot pieaug elpas trūkums, kas liek apstāties, novērotas kāju tūskas vai džinkstoņa ausīs.

Pirms kardiologa vizītes būtu vēlams veikt asins analīzes (pilna asins aina, alat, asat, glikoze, urīnviela, kreatinīns, elektrolīti, cro, TSH, FT4, FT3, Kop. holesterīns, ABLH, ZBLH, trigleciridi, Hba1c, D vitamīns, urīna analīze, ietverot mikroalbinūriju), uzrakstīt/paņemt līdzi visus medikamentus, ko lietojat un kādās devās, kā arī izmeklējumus, kas veikti pēdējo 5 gadu laikā. Ja ir paaugstināts asinsspiediens, tad noteikti būtu vēlams pirms vizītes ieviest asisnsspiediena un pulsa dienasgrāmatu, kur 1 nedēļas ievaros pierakstītu rādītājus no rīta un vakarā, jo ir jārēķinās, ka lielai daļai no populācijas ir tā sauktais ”baltā halāta” hipertensija, kas nepamatoti paceļ augstāk asinsspiedienu  uztraukuma dēļ. Šis noteikti būtu minimums kā sagatavoties vizītei, lai vieglāk un produktīvāk var atrast vislabāko risinājumu un pēc vajadzības noteikt ārstēšanu pacientam.

Kāds būtu Jūsu galvenais ieteikums ikvienam Latvijas iedzīvotājam sirds veselības saglabāšanai?

Esam aktīvi, atceramies par sabalansētu uzturu, atmetam kaitīgos ieradumus un pats galvenais -atrodat hobiju, kas sagādā prieku līdz ar to mazina stresu ikdienā. Viss sākas ar nelielām izmaiņām ikdienā. Parūpēsimies par sevi, jo kurš gan cits to darīs, ja ne mēs paši!

Paldies par sarunu!