Lai arī divreiz Saeimas atbildīgā Valsts pārvaldes komisija bija noraidījusi deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu par amatpersonu atalgojuma publiskošanu, pērn rudenī Saeimas plenārsēdē deputātu vairākums negaidīti to tomēr atbalstīja.

Likuma prasība par atalgojuma publiskošanu attieksies tikai uz vadošām amatpersonām vai darbiniekiem, kas paraksta lēmumus, nevis uz tiem, kas sagatavo arī dokumentus un piedalās lēmumu pieņemšanā.

Priekšlikuma autore Ābrama ir sašutusi par to, kā Valsts kanceleja ir interpretējusi jauno normu. Viņasprāt, pamatīgi sašaurināts to cilvēku loks, kuru atlīdzības tiks publiskotas.

”Ir radīts absolūti birokrātisks, bezjēdzīgs dokuments! Ir mēģināts atrisināt ”pa vieglo”, īpaši nekaitējot nekam. Aizbildinoties ar to, ka negrib, ka zina, kādas ir atlīdzības. Bet tās ir amatpersonas atlīdzības, kas tiek maksātas no nodokļu naudas, un tas ir sabiedrības interesēs zināt, kā šīs atlīdzības tiek noteiktas, kā tās atšķiras salīdzināmiem amatiem starp iestādēm,” pauž Ābrama.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs uzsver, ka nekāds pārpratums starp Saeimu un Ministru kabinetu neesot radies. Sarakstu ar darbiniekiem, kuru atlīdzības ir publiskojamas, sagatavos katras valsts pārvaldes iestādes vadītājs un tam būšot jāpieiet detalizēti.

”Tagad ir ļoti niansēti, jo mums ir skaidrs tvērums, amatpersonas vārds un uzvārds, amats un aprēķinātā atlīdzība. Neskatoties, cik ilgi viņš tur darbojās, viņš iekļūst tajā sarakstā, un tāpēc tās bažas, ka tas saraksts ir plašs vai šaurs, ir jānoņem, ir jāsaprot, ka mēs publicēsim arī tos cilvēkus tajā mēnesī, kas bijis ir uz dienu vai divām,” saka Kronbergs.

Likums nosaka, ka atlīdzību publicēšana notiks katru mēnesi iestādes mājaslapā, taču dati publiski būs pieejami tikai mēnesi. Tāpat kā Ābrama, arī sabiedrība par atklātību ”Delna” norāda, ka tā ir atklātības imitēšana, jo nebūs iespējams datus salīdzināt un analizēt ilgākā laika periodā.

”Ir svarīgi caur šo informācijas pieejamību iedzīvotājiem uzraudzīt, vai tiešām šīs atlīdzības, darba slodzes un vēl citi principi ir adekvāti un atbilstoši tirgus situācijai. Vai iestāde vai valsts kapitālsabiedrība nenodarbojas ar izšķērdēšanu? Jo tas, ko mēs nereti esam novērojuši, ir situācijas, kurās kāds cilvēks ieņem vairākus amatus un rēķinot kopā tās slodzes, sanāk, ka visdrīzāk viņš nestrādā 24 stundas diennaktī,” saka Ābrama.

Tikmēr Datu valsts inspekcija atbildīgajā Saeimas komisijā vairākkārt tika paudusi, ka algu publiskošanu neatbalsta. Pirms vairākiem gadiem līdzīga norma jau pastāvēja, taču tā tika apstrīdēta Satversmes tiesā –  un to atsauca, pamatojoties uz personu datu aizsardzību. Iestādes vadītāja prognozē, ka arī šai normai būs īss mūžs, jo to atkal, visticamāk, apstrīdēs tiesā.

”Jā, amatpersonas bauda daudz mazāku datu aizsardzības prasību, kā citi cilvēki, jo amatpersona izpilda noteiktus valsts pienākumus, bet arī viņi ir cilvēki, arī viņiem ir tiesības uz savu datu aizsardzību. Viņas var vērsties Satversmes tiesā, lūdzot atcelt šo normu. Pēc būtības es varu prognozēt, ka tas pats būs arī tagad – ka kāda amatpersona tomēr vērsīsies ST un ST vērtēs, vai šāda rīcība ir vai nav atbilstoša Satversmei,” saka Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.

Lai arī paredzēts, ka likums stājas spēkā jau ar rītdienu, tomēr Valsts kancelejā norāda – reāli valsts pārvaldē strādājošo amatpersonu algas publiski apskatāmas iestāžu mājaslapās būs februāra vidū, jo vel notiek aprēķini par janvārī nostrādātajām dienām.

Atklāts gan paliek jautājums, kurš uzraudzīs to, vai iestādes ir pilnā apmērā publicējušas datus, ko Saeima tām uzdevusi publiskot.