NMPD mediķiem drošības nolūkos piešķirs ķermeņa kameras un gāzes baloniņus
Neatliekamās palīdzības dienesta darbiniekiem tuvākajā laikā drošības nolūkos varētu piešķirt ķermeņa kameras un gāzes baloniņus. Izsaukumu laikā mediķi diemžēl joprojām regulāri saskaras ar agresiju un uzbrukumiem, un dažreiz traumas ir tik smagas, ka darbu dienestā vairs nav iespējams turpināt.
NMPD brigādes ārsta palīgs Alvis Osmanis medicīnā strādā jau 15 gadu, un dažāda tipa agresijas izpausmes izsaukumu laikā vairāk vai mazāk bijušas vienmēr. Tomēr tieši pandēmijas laiks situāciju saasināja: ”Tika sists pa mašīnām, spļauts pa mašīnām, pat stāvot uz ielas, un tas ir kaut kāds kā nogrieznis, kad varu teikt, jā ievērojām, ka nu ir biežāk tā agresija. Iespējams tādēļ, ka sākām par to skaļi runāt.”
Kad lūdzu, lai izstāsta kādu atgadījumu – mediķis pat īsti nespēj izvēlēties, kuru situāciju stāstīt – tieši tik regulāri nākas domāt par savu drošību brīžos, kad patiesībā gluži vienkārši dodies glābt kāda dzīvību.
”Ārā bija silta vasaras diena, viņš gulēja vārtrūmē, un es gāju klāt viņu modināt, nu kā ir paredzēts – uzrunā, nereaģē, mēģini fiziski papurināt, un, kad to izdarīju, tad, trūkdamies kājās, viņš mērķtiecīgi virzīja sitienu manā virzienā un iesita pa galvu, kā rezultātā dabūju galvas traumu, ”slimības lapa” un viss pārējais. Varu daudz un daudz runāt par to, cik bieži ir draudēts, cik bieži ir mēģināts manā virzienā virzīt nazi, es to nevaru saskaitīt. Ir bijušas šaujamieročiem līdzīgas lietas, ir mērķēts uz mani. Sākot analizēt – tā psihiatrija ir mazāk, vairāk ir tieši alkohola reibums,” saka Alvis.
Pēdējo trīs gadu laikā dienests reģistrējis desmitiem uzbrukumu, pēc kuriem darbinieki bijuši spiesti ņemt ”slimības lapu”, lai atlabtu. Tie ir smadzeņu satricinājumi, lauztas rokas, vienā gadījumā darbinieks sadurts tik smagi, ka darbu dienestā nebija spējīgs turpināt.
”Šajos gadījumos mēs tiešām runājam par veselībai nodarītu būtisku kaitējumu. Tie gadījumi, kur darbinieki saskaras ar agresiju un ir sitieni, spļāvieni, verbāli uzbrukumi, tos mēs fiksējam, bet neuzskaitām pie tādiem, kas ir kā nelaimes gadījumi,” saka NMPD direktora vietniece administratīvajos jautājumos Egita Mikšus.
Lai savus darbiniekus pasargātu, dienests jau pirms diviem gadiem rosināja izmaiņas, kas ļautu mediķiem drošības nolūkos piešķirt gan ķermeņa kameras, gan gāzes baloniņus. Šodien šo iniciatīvu sākusi skatīt arī Saeima.
”Ķermeņa kamera ir paredzēta brigādes vadītājam, bet gāzes baloniņš būs pieejams katram darbiniekam, kurš izvēlēsies. Jau pērn dienestam ir piešķirts finansējums šo aizsardzības līdzekļu iegādei, un tie arī ir iegādāti,” norāda Mikšus.
Ierīču iegādei iztērēti ap 320 000 eiro. Kolīdz deputāti izmaiņas apstiprinās – tās nonāks mediķu rīcībā. Tiesa gan, izmaiņu izvērtēšana var aizņemt vēl vairākus mēnešus.