Kā norāda A.Piliksers, būdams finanšu nozares praktiķis vairāk nekā 20 gadus, viņš bieži saskāries ar situācijām, ka darba devēju motivācijas instrumenti ne vienmēr sasniedz vēlamo mērķi. ”Piemēram, cilvēks saņem ilgi gaidīto algas pielikumu, bet pēc tam atkal ir pauze, kas neuztur viņā patstāvīgu vēlmi attīstīties. Savukārt, teiksim, veselības apdrošināšana, ko piedāvā strādājošajiem, reizēm vispār pat netiek izmantota, tādēļ runāt par reāliem darbinieka bonusiem ir diezgan grūti,” uzsver tehnoloģiskā risinājuma idejas tēvs, demonstrējot iemeslus, kādēļ bija nepieciešama Bonusukartes radīšana.

Līdzeklis mērķtiecīgu labumu saņemšanai
Viens no veidiem, kā piedāvāt darbiniekiem papildu labumus ir izmantot nodokļu atvieglojumus. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā ir minēti virkne dažādu iespēju, taču ikdienā ikvienam praktiski pielietojami ir ēdināšana, ārstniecība un transports (IIN 8.panta 15.daļa). Redzot, ka uzņēmumiem ir vēlme rūpēties par darbiniekiem, bet process ir pārāk sarežģīts un birokrātisks, galvenais dzinulis A.Pilikseram bija nepieciešamība pēc caurspīdīga, digitāla un nodokļu ziņā izdevīga veida, kā uzņēmumi var sniegt papildu labumus saviem darbiniekiem, jo līdz tam daudzi uzņēmumi saskārās ar smagnēju administratīvo slogu – čeku vākšanu, manuālu attaisnojuma dokumentu apstrādi un sarežģītu grāmatvedības uzskaiti, lai piemērotu likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus.

Artūrs Piliksers uzsver: “Ideja radās no reālas vajadzības – kā padarīt valsts noteiktos nodokļu atvieglojumus ēdināšanai, transportam un ārstniecībai pieejamus ikvienam uzņēmumam bez milzīgas papīru kaudzes.” Viņš papildina, ka mērķis bija radīt rīku, kurā “nauda seko darbiniekam, nevis darbinieks skrien pakaļ naudai ar čekiem rokās.”

Un tieši tādēļ radās Bonusukarte, kas nav vienkārši maksāšanas līdzeklis, bet ir “tehniski filtrēta”, nodrošinot, ka darba devēja piešķirtie papildu līdzekļi tiek izmantoti tikai atļautajās kategorijās. Tas nozīmē, ka citās norēķinu vietās karte nestrādās. Tādējādi sistēma piedāvā reālus ieguvumus gan uzņēmuma vadībai un grāmatvedībai, gan pašiem darbiniekiem.

Ieguvumi abām pusēm
Ja tehniski Bonusukarte radīšana bija salīdzinoši vienkārša, tad otra būtiska aspekta – panākt, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) šo maksāšanas līdzekli akceptē likumā noteiktajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem – īstenošana aizņēma krietni vairāk laika.  Tādēļ kā būtisku uzvaru jaunā tehnoloģiskā risinājuma izmantošanai var uzskatīt pērnā gada novembrī VID inovatīvā produkta ieviesējiem izsniegto izziņu par to, ka nav nepieciešams uzkrāt un uzglabāt čekus, jo ar detalizēto konta izrakstu Bonusukartes pakalpojuma ietvaros ir pietiekoši kā ar ārējo attaisnojuma dokumentu, lai izpildītu IIN 8.panta 15.daļas 7.punkta prasībām. Tas nozīmē, ka kopējais ar algas nodokļiem neapliekamais budžets uz vienu darbinieku gadā ir 700 eiro un izmaksas var būt arī ārpus ierastā darba laika jeb 24/7 Latvijā un visā pasaulē, tādējādi palīdzot uzņēmumiem būtiski ietaupīt, piešķirot papildu labumus darbiniekiem. Salīdzinājumu tam, cik darba devējs ietaupa, izmantojot Bonusukarti parastu algas piemaksu vietā, iespējams ērti aprēķināt ŠEIT (https://bonusukarte.lv/lv).

A.Piliksers norāda arī uz digitalizētu labumu pārvaldību, jo papīra čeki tiek aizstāti ar automatizētu platformu. “Mēs vēlējāmies izskaust situācijas, kur grāmatveži tērē stundas, lai pārbaudītu, vai darbinieka iesniegtais pusdienu čeks atbilst likuma prasībām,” skaidro A.Piliksers, piebilstot, ka tas vienlaikus stiprina arī darba devēja tēlu, jo darbinieks novērtē ne tikai ciparu algas lapiņā, bet arī to, cik ērti un moderni darba devējs spēj nodrošināt papildu labumus.

Projekta attīstību veicināja arī stratēģiskā partnerība ar “Walletto”, kas nodrošina drošu finanšu infrastruktūru. Runājot par nākotni, A.Piliksers ir ambiciozs: “Šis ir tikai sākums. Mēs esam radījuši infrastruktūru, kas ļauj uzņēmumam kļūt par modernu un elastīgu darba devēju, neuztraucoties par administratīvo slogu.”